Astoņi beigti mājlopi Ortenavas apriņķī Bādenes-Virtembergā Vācijā: tas ir līdz šim lielākais lūša uzbrukums kopš sugas atgriešanās Vācijas ainavā, ziņo Vācijas ziņu mediji. Šādas situācijas liek uzdot jautājumu – vai mežos klejo problēmlūsis?
Ir svētdiena, neilgi pirms pusnakts. Marks Jankovičs tikko atgriezies mājās. Pirms astoņiem gadiem viņš ar ģimeni pārcēlās uz nelielo ciematu, kur kopā ar sievu audzē senas mājlopu šķirnes un uztur nelielu siera un biškopības saimniecību. Pirms došanās pie miera viņš nolemj vēlreiz pārbaudīt ganāmpulku. Taču tur viņu sagaida šokējošs skats – viena no viņa kazām guļ zemē bez dzīvības pazīmēm ar pārkostu rīkli. Viņš steidz pārbaudīt pārējos dzīvniekus un atrod vēl septiņus beigtus mājlopus – divas aitas un sešas kazas. Visi mājlopi nogalināti vienādi.
Lūšu populācija Vācijā: Atgriešanās un izaicinājumi
Lūši ir lielākais kaķu dzimtas plēsējiem Eiropā, un Vācijā tie gadsimtiem ilgi tika uzskatīti par izzudušiem. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā lūši lēnām atgriežas Vācijas mežos, pateicoties reintrodukcijas programmām un dabiskai migrācijai no kaimiņvalstīm. Lai gan sugas atgriešanās tiek uzskatīta par ekoloģisku panākumu, tā rada arī izaicinājumus – īpaši lauksaimniekiem un lopkopjiem.
Populācija un izplatība
Mūsdienās Vācijā mīt aptuveni 150–200 lūšu, galvenokārt trīs galvenajos reģionos:
Harca kalnos (Saksija-Anhalte, Lejassaksija un Tīringenes daļa) – viena no veiksmīgākajām reintrodukcijas programmām, kur lūšu populācija stabili aug.
Bavārijas mežā un Bohēmijas mežā – populācija ir cieši saistīta ar lūšiem, kas ienākuši no Čehijas un Austrijas.
Pfalcervaldes reģionā – lūši reintroducēti kopš 2016. gada, bet to skaits joprojām ir neliels.
Atsevišķi lūši tiek novēroti arī citviet, piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Meklenburgā-Priekšpomerānijā, kur tie migrē no kaimiņvalstīm, piemēram, Francijas, Šveices un Polijas.
Sugas aizsardzība un konflikti
Lūsis Vācijā ir aizsargājama suga, un tā medības ir aizliegtas. Tomēr populācijas pieaugums rada spriedzi starp dabas aizstāvjiem un lauksaimniekiem. Kaut arī lūši galvenokārt medī savvaļas dzīvniekus, piemēram, stirnas un zaķus, tie dažkārt uzbrūk arī mājlopiem – īpaši aitām un kazām. Dažos gadījumos tiek apspriesta „problēmlūšu“ pārvietošana vai pat izņemšana no populācijas. Vācija piedāvā kompensācijas lauksaimniekiem par lūšu uzbrukumu radītajiem zaudējumiem, tomēr ne visi uzskata, ka tas ir pietiekami. Turklāt daži lopkopji prasa stingrāku kontroli un lielāku atbalstu aizsardzības pasākumiem, piemēram, elektriskajiem žogiem un sargsuņiem.
Nākotnes perspektīvas
Lai lūši veiksmīgi iekļautos Vācijas ekosistēmā, nepieciešami sabalansēti risinājumi – gan sugas aizsardzībai, gan konfliktu mazināšanai ar lauksaimniecību. Zinātnieki un dabas aizsardzības organizācijas strādā pie ilgtermiņa stratēģijām, kas ietver izglītības kampaņas, labākas mājlopu aizsardzības metodes un starptautisku sadarbību populācijas uzraudzībā. Lai gan lūšu atgriešanās nav bez izaicinājumiem, tā ir svarīgs solis bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Vācijā, un nākotnē šo lielo kaķu loma ekosistēmā var kļūt arvien nozīmīgāka.
Vilki nogalina suņus, bet mednieki kļuvuši par ķīlniekiem. Armands Krauze “Šauj garām!” #272 epizode
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
