Jūnijā mednieku klubi visā Latvijā uzzināja limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas apjomus, par kuriem lēma limitu noteikšanas grupas. Tajās darbojās kā paši mednieki, tā arī mežsaimnieku, lauksaimnieku, akciju sabiedrības Latvijas valsts meži un Valsts meža dienesta pārstāvji.
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Par to, ka limitu noteikšanas laikā būtu notikuši kādi skandāli, es neesmu informēts. Tas, kas ir svarīgi – aļņu nomedīšanas limits ir jāsamazina un tas arī tiek darīts. Kā liecina informācija no mednieku klubiem, aļņiem vairs netiek atsevišķi izdalītas govju nomedīšanas atļaujas. Visas pieaugušo dzīvnieku nomedīšanas atļaujas ir definētas kā alnis nenoteikts. Tāpat ir aļņu teļu nomedīšanas atļaujas. Tas ir ļoti apsveicami, tāpēc ka situācija ar alni uzņēmuma Latvijas valsts meži neilgstspējīgās politikas dēļ attiecībā uz postījumu ierobežošanu šobrīd Latvijā ir ļoti nelabvēlīga.
Ja nav atsevišķi izdalītas buļļu vai govju nomedīšanas atļaujas, medniekiem pašiem ir iespēja populāciju labāk apsaimniekot un izvēlēties, ko tieši medīt. Piemēram, ja bija viena buļļa nomedīšanas atļauja un vairākas govju, tad nācās vien spiestā kārtā meklēt to pēdējo govi, nevis medīt, piemēram, jaunu aļņu bullīti ar neperspektīvu trofeju.
Diemžēl ļoti daudzās vietās, domājot par aļņiem, neņem vērā vilku skaitu. Tas ir tik liels, ka aļņu teļi līdz medību sezonas sākumam praktiski visi tiek noplēsti… Tas atstāj būtisku ietekmi uz populāciju, par nomedīšanas limitiem nemaz nerunājot.
Alni nevar apsaimniekot tikai viena medību kluba ietvaros. Tāpēc, plānojot, ko un kā medīt, būtu lietderīgi noskaidrot, kas un kā notiek kaimiņu platībās, un lēmumu par to, kā tieši medīt, pieņemt kopīgi. Protams, labi jāpārzina arī sava medību saimniecība. Un, jā, mazās medību platībās medījamos dzīvniekus var apmedīt, nevis apsaimniekot…
Limitu tabulās, ko saņēmuši mednieki, redzams arī mežacūku nomedīšanas limits. Tas, protams, izstatās dīvaini, jo mežacūka ir nelimitēti medījams dzīvnieks, taču tas, visticamāk, ir veids, kā Pārtikas un veterinārais dienests cīnās ar Āfrikas cūku mēri. Pieļauju, ka skaitļi tabulā ielikti ar domu stimulēt medniekus medīt mežacūkas. Un kā tiks izvērtēts, vai šādu limitu vispār ir iespējams izpildīt? Kādas paredzētas sekas, ja tas neizdosies? Kādu tiesās, sodīs? Par ko? Mežacūka ir medījama nelimitēti, un mednieki to arī medī!
Ja sērga ir klāt, mežacūkas iet bojā un ne par kādu nomedīšanas limita izpildi vispār nevar būt runa. Mežacūku vienkārši vairs nav! Un kurš var pateikt, ka tajā objektā konkrētajā laikā vispār ir tāds cūku skaits? Jautājumu vairāk nekā atbilžu.
Uztrauc arī stirnu populācija. Situācija ir pat pesimistiska! Stirnas pārceļas dzīvot uz cilvēku apdzīvotajām vietām. Tās izdzīvo starp mājām, bet tās, kuras dzīvo mežā, iznīcina plēsēji. Tas nevar neuztraukt!”
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Limitu tabulās redzams mežacūku nomedīšanas limits, lai gan mežacūkas ir medījamas nelimitēti. Domāju, tas saistīts ar nepieciešamību atskaitīties Pārtikas un veterinārajam dienestam par to, ka tiek ierobežota Āfrikas cūku mēra izplatība mežacūku populācijā, un valstī vismaz formāli ir noteikts šo dzīvnieku nomedīšanas apjoms. Taču limitu noteikšanas grupās par mežacūku populācijas samazināšanu vispār netika runāts. Tur apsprieda aļņu un staltbriežu nomedīšanas limitus.
Par aļņiem runājot – viena daļa mednieku joprojām nav gatava pieņemt realitāti, ka daudzviet aļņu ir krietni mazāk, nekā mēs to gribētu atzīt, un kaut ko vēl cer. Viņi nav gatavi piekrist būtiskākam aļņu nomedīšanas limita samazinājumam vai pilnīgai aļņu medību apturēšanai.
Tas nozīmē, bedre būs tikai dziļāka un atkopšanās sekos vēlāk. Alnis kā suga nepazudīs, taču atveseļošanās nesāksies un turpināsies lejupslīde.
Noteikts, ka visas aļņu licences ir nenoteikta dzimuma. Taču tā ir runga ar diviem galiem. Mednieki, vēloties straujāku aļņu pieaugumu, nemedīs govis, bet turpinās medīt buļļus. Taču alnis ir divdzimumu dzīvnieks un no govīm vien teļi nerodas. Ja nebūs buļļu, nebūs arī teļu. Dzīvnieku pasaulē es par Ziemassvētku brīnumu un nevainīgo ieņemšanu neko neesmu dzirdējis! Jā, un tāpat varēs aizmirst par vismaz kaut kādām trofejām…
Ja aļņu ir krietni mazāk, nekā to bija, ir jāmedī mazāk, nevis jāsāk vingrot ar kāda dzimuma cipariem. Tā atkal var sabojāt populācijas dzimumu struktūru, ko pirms pieciem sešiem gadiem ar izdalītajām govju licencēm izdevās nedaudz uzlabot! Parādījās arī viena otra skaista trofeja.
Piemēram, ja klubam ir iedotas divas aļņu atļaujas, nekādā gadījumā nevajadzētu nomedīt abus divus buļļus! Labāk vienu bulli un vienu govi.
Tāpat jācenšas medīt teļus. Tā gotiņa, kura šogad ir jauna un dod vienu teļu, nākamgad jau var būt vidēja vecuma un dot divus teļus. Protams, ja būs bullis, kurš par to parūpēsies. Neviens nav aizliedzis ar pieaugušā dzīvnieka licenci norakstīt teļu!
Protams, ja ir viena atļauja un nāk tas lielas bullis ar medaļas vērto trofeju, to var medīt, bet nevajadzētu censties par katru cenu nomedīt bullēnu ar 1+1 vai 2+2, kurš nejauši iemaldījies platībās.
Kurzemē un Zemgalē 95 procentos uzskaites vienību uz desmit tūkstošiem hektāru tiek nomedīts viens vai divu aļņi. Par kādām aļņu medībām mēs vispār šajās platībās varam runāt? Uz trim četriem klubiem vienu alni nomedī! Un nenomedī nevis tāpēc, ka taupītu, bet tāpēc, ka šo dzīvnieku nav!”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Meža ķēniņš ar samta ragiem? Nē – Kvazimodo! “Šauj garām!” #238 epizode
Abonē žurnālu Medības!
