Kāds no medniekiem vaicā, vai nav plānots mainīt piebarošanas noteikumus. “Kolektīvs, kurā medīju, saņēma brīdinājumu par barotavu, kas nesenas mežizstrādes dēļ tagad atrodas pie jaunaudzes, bet, ja paskatās kartē, tad tā pamazām pārvēršas par mozaīku, kurā daudzos apgabalos pat teorētiski nav vietu, kur varētu novietot barotavu tālāk par 100 metriem no jaunaudzes,” uztraucas mednieks.
Skaidro AS Latvijas valsts meži struktūrvienības Mežsaimniecība medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks: “Medību likuma 3. panta astotā daļa nosaka deleģējumu – kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana, un gadījumus, kad tā pieļaujama, nosaka Ministru kabinets. Uz šā deleģējuma pamata ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr. 1483 Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi. No tiem izriet, ka piebarošana pieļaujama, ja nepieciešams apzināti ietekmēt dzīvnieku uzvedību, pārvietošanos vai uzturēšanos noteiktās vietās, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai. Šeit jāliek uzsvars uz vārdu pieļaujama, no kura izriet, ka būtībā piebarošana nav obligāts pasākums un medību tiesību lietotājam nav absolūta tiesība ierīkot piebarošanas vietu. Savukārt grozīt noteikumus var Ministru kabinets, bet ar iniciatīvu grozīt var nākt gan medniekus pārstāvošas organizācijas, gan arī Latvijas valsts meži.
Minētajā situācijā medību tiesību lietotājam būs jāmeklē cita vieta, kur veikt dzīvnieku piebarošanu, jo konkrētajā vietā, ja turpinātos piebarošana, dzīvnieki nodarītu vairāk postījumu piegulošajai jaunaudzei nekā, ja piebarošana tiktu izbeigta. Jaunas piebarošanas vietas meklējumos ieteikums medību tiesību lietotājam vērsies pie attiecīgā meža iecirkņa mežkopja, kurš palīdzēs rast risinājumu.”
Uzziņai
– Dzīvnieku barotavu ieteicams ierīkot vidēja vecuma audzēs un briestaudzēs, jo tad tā kalpos ilgāk, netraucējot mežsaimniecību, un nebūs jāpārvieto. Mainoties apkārtējiem apstākļiem, piemēram, ja barotavai blakus tiek ierīkota skuju koku jaunaudze, barotavu var nākties pārcelt uz citu vietu. Tāpēc bieži vien izdevīgāka varētu būt pārvietojama barotava.
– Barotavas ierīkot aizliegts vietās, kas atrodas tuvāk par 100 m no priežu un egļu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas desmit metru augstumu, kā arī šajās audzēs. Šo nosacījumu var neievērot, ja medību tiesību nomnieks par saviem līdzekļiem atbilstoši LVM kvalitātes prasībām ierīko aizsargžogu ar augstumu 2,1 m ap minētajām audzēm. Tāpat barotavas aizliegts ierīkot uz meža autoceļiem, nobrauktuvju galos un malās, uz apgriešanās laukumiem, uz grāvju atbērtnēm, grāvjos un uz stigām. Dzīvnieku barotavas aizliegts ierīkot, tās konstrukciju stiprinot pie augošu koku stumbriem.
– Dzīvnieku barotavu ierīkošana zemes nomas teritorijās saskaņojama ar zemes nomnieku.
– Aizliegts sāls laizītavas ierīkot uz augošiem kokiem, kas resnāki par 10 cm 1,3 m augstumā, izņemot gadījumus, kad koki iegādāti medību infrastruktūras vajadzībām.
– Sāls laizītavas pie stacionārām barotavām drīkst ierīkot ne tālāk kā 10 m rādiusā no stacionārām barotavām.
– Sāls laizītavas atsevišķi no stacionārām barotavām aizliegts ierīkot priežu un egļu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas desmit metru augstumu, kā arī tuvāk par 100 m no tām.
Video. Eksperiments. Barotavā graudi + melase
Kad 100 dzīvnieki nav sapuvuši mežā, bet medījuma gaļu nenovērtē. “Šauj garām!” #281 epizode
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
