Lai arī ziema šogad nelutināja ar sniegu un salu, vietām ūdenstiples tomēr aizsala. Taču, iestājoties pavasarim, viens no pirmajiem tā vēstnešiem ir atkusnis, kas var būt liktenīgs meža zvēriem. Vietnes Facebook grupā Dabas foto lietotājs Vladimir Brjunin dalījies ar attēliem, kuros redzams, ka briedis, kuru straume daļēji atklājusi no ledus tvēriena. Attēlā redzamais ir skumjš, bet ne pārsteidzošs atgādinājums par to, cik nežēlīgi mēdz būt dabas spēki.
Medniekiem un dabas pētniekiem šādi skati nav retums – katru gadu tiek konstatēti vairāki gadījumi, lielo meža dzīvnieku sugu pārstāvji iet bojā, mēģinot šķērsot upes vai ezerus, kad ledus jau kļuvis pārāk trausls, lai noturētu to svaru. It īpaši staltbrieži un aļņi, kuru svars var pārsniegt simts kilogramus, bieži kļūst par upuriem. Tie instinktīvi meklē pārejas, kas iepriekš bijušas drošas, taču mainīgā daba ne vienmēr piedāvā tādas pašas iespējas.
Milzīgi briežu bari! Vai tas ir normāli, kur tie rodas un kāpēc. Medījamie dzīvnieki #10
Kāpēc brieži ielūst ledū?
Brieži ir lieliski peldētāji, taču ledus tiem ir īpaši bīstams vairāku iemeslu dēļ:
Smagums un ledus struktūra: staltbrieži var svērt pat ļoti daudz, un, ja ledus ir nevienmērīgi izkusis, tas nespēj noturēt šādu slodzi.
Bēgšanas instinkts: ne vien plēsēju, bet arī cilvēku dēļ brieži var skriet pāri ledum panikā, neapzinoties risku.
Upe kā dabiskais šķērslis: ziemā dzīvnieki pierod izmantot aizsalušas upes kā ceļus, bet pavasarī to darīt ir daudz bīstamāk.
Nogurums un aukstums: ja dzīvnieks ielūst, izkļūšana no ūdens ir gandrīz neiespējama, jo slapjais kažoks un aukstums strauji izsmeļ tā spēkus.
Ugunsdzēsēji izpestī Pušas ezerā ielūzušu alni
Cik bieži tas notiek?
Lai gan precīzu datu par ledū ielūzušiem briežiem nav plaši apkopoti, dabas pētnieki un mednieki ik gadu sastopas ar šādiem gadījumiem. Skandināvijā un Baltijas valstīs līdzīgas situācijas ir samērā biežas, īpaši pavasara periodā. Piemēram, Zviedrijā un Somijā ik gadu tiek fiksēti desmitiem aļņu un briežu bojāejas gadījumu, kad tie mēģina šķērsot upes vai ezerus, kas vēl tikai sāk atkust.
Arī Latvijā, kur plaši sastopamas upju ielejas un mitrāji, šādas ainas nav retums. Mednieki un dabas pētnieki reizēm atrod bojā gājušus dzīvniekus ne tikai upēs, bet arī pavasara plūdu zonās un purvos, kur augsne kļūst pārāk mānīga smagajām meža būtnēm.
Uzzini vairāk: Ledus paņem sešu briežu dzīvības
Ko darīt?
Lai gan daba pati nosaka savus likumus, cilvēki dažkārt var palīdzēt. Glābšanas operācijas lieliem meža dzīvniekiem ir ļoti sarežģītas, taču, ja kāds pamanījis ielūzušu briezi vai alni, var mēģināt informēt vietējos medniekus vai glābšanas dienestus. Reizēm dzīvnieku iespējams izglābt, ja tas vēl spēj kustēties un ledus nav pārāk plāns arī cilvēkam. Tomēr lielākoties šie stāsti beidzas tāpat kā redzamais attēls – upe paņem sev meža dzīvnieku, atgādinot, ka daba ir gan skaista, gan nežēlīga vienlaikus.
Mednieki nav militarizēts grupējums, kas pilda konkrētus uzdevumus! “Šauj garām!” #273 epizode
Mazo nazīšu aizliegums, jaunākās munīcijas tendences un lietas, kas liek smaidīt. IWA apskats
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
