“Oktobrī notika vairāki Latvijas Mednieku asociācijas rīkotie semināri, kuros mednieki varēja uzzināt jaunāko informāciju un pieredzējušu speciālistu atziņas gan par staltbriežu selektīvajām medībām, gan medību suņu izmantošanu medībās. Tāpat arī par cilvēkiem bīstamajām slimībām, ar kurām mēdz slimot savvaļā mītošie dzīvnieki,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Piedalījāmies Krievijas Mednieku un makšķernieku savienības 60 gadu jubilejas svinībās Maskavā. Mūsu kaimiņvalstīs šī ir lielākā un spēcīgākā organizācija, kas apvieno medniekus un makšķerniekus. Bija daudz interesantu tikšanos gan saistībā ar likumdošanu, gan aktuālajām tēmām, kas skar visus medniekus neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi dzīvo un kādas ir šo valstu politiskās attiecības. Dzīvnieks ir dzīvnieks, viņš dzīvo mežā, viņam neeksistē cilvēku novilktās robežas. Viņam ir vajadzīga sava vide un arī populācijas apsaimniekošana.
Medniekus Latvijā un Krievijā saista ļoti daudzas lietas. Piemēram, medību tūrisms. Daudzi likumdošanas jautājumi šajā jomā tiek risināti un pielīdzināti vispār saprotamiem standartiem. Turklāt nevar pateikt, kurš kuru šajā jomā pat apsteidz. Mani uzjautrina, ka daudzi jautājumi, kas tiek cilāti un aktualizēti Latvijā, izrādās, kādu brīdi tikuši kustināti arī Krievijā.
Ir panākta vienošanās izveidot starpvalstu konsultatīvo darba grupu. Lai cik mēs būtu spēcīgi un iesaistīti Eiropas institūcijās, mēs nevaram nerēķināties ar kaimiņiem austrumos. Kaut vai informācijas apmaiņā migrējošo putnu jautājumā. Putni ligzdo un perē Krievijas ziemeļos un migrē caur mūsu valsti, te uzturas, un mēs viņus medījam – tātad mums ir kopīgas intereses. Vērtējot norises Eiropā, arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts Āfrikas cūku mēra izplatībai.
Mana pārliecība – daudzas valstis informāciju par šīs sērgas izplatību slēpj. Es to nevēlos apgalvot, taču tāda sajūta neatstāj. Šī informācija tiek paturēta šauram zinātāju lokam.
Spilgts bija Polijas piemērs, kad ilgu laiku nekas netika atklāts un saslimšanas it kā nebija, līdz Eiropas Komisija saņēma pretenzijas no Krievijas un atklājās, ka sērga pārņēmusi teju pusvalsti. Ja tas tiek darīts valsts līmenī, Eiropas Komisijai pašai vajadzētu saprast, vai prasības ĀCM jomā attiecināmas uz visām vai tikai dažām valstīm.
Pozitīvais šajā ziņa ir tas, ka Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvji tiek pieaicināti kā eksperti. Mums ir iespēja zinātniekus teorētiķus, kurus atzīst par autoritātēm, iepazīstināt ar realitāti un varbūt mainīt viņu viedokli attiecībā uz situāciju un tās risinājumiem.
Attiecībā uz Eiropas Komisiju tas ir izdevies, jo pēc četriem gadiem beidzot tika sāktas diskusijas ar medniekiem, kas ir laba zīme. Diemžēl mums pašlaik ir labākā un lielākā pieredze ĀCM ierobežošanā. Arī Latvijā ĀCM virzība turpinās. Gada beigās sastādīsim jaunu karti un izvērtēsim slimības virzību un to, kur tā uzliesmojusi atkārtoti. Mēģināsim no apkopotās informācijas izdarīt secinājumus.
Domājot par plānotajiem grozījumiem Ieroču aprites likumā, jāsaprot, kas mainīsies pēc notikušajām Saeimas vēlēšanām. Tas joprojām ir nākotnes jautājums, jo nav saprotams ne spēku samērs, ne personālijas, kuras šajā jomā darbosies. Ieilgušā rudens dēļ joprojām turpinās zosu medību sezona.
Latvijas Mednieku asociācija joprojām aicina iesūtīt informāciju par nomedītajām sējas zosīm un pateicas visiem medniekiem, kas to jau izdarījuši un turpina darīt. Tas ir tikai un vienīgi pašu mednieku labā. Bez šīs informācijas mēs esam kā bez rokām. Iespējams, šī programma būtu jāatbalsta Medību saimniecības attīstības fonda finansējuma ietvaros.
Jāpārdomā, vai nepieciešams tērēt mednieku naudu, turpinot vākt informāciju, pēc kuras pašlaik nav nepieciešamības, atstājot novārtā sugas, kuru pētīšana šobrīd būtu daudz svarīgāka. Šī informācija būtu ļoti noderīga gan attiecībās ar kaimiņiem un Eiropas institūcijām, gan pseido dabas aizsardzības organizācijām.”
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” novembra numurā
