Kamēr no viena gala lauksaimnieki Eiropā cīnās ar pieaugošām zosu populācijām un to radītajiem postījumiem, starptautiskā līmenī tiek izstrādāti pētījumi, lai runātu par ilgtspējīgu zosu apsaimniekošanu Eiropā un mazinātu visdažādākos konfliktus, tikmēr Latvijā pēc paste-copy principa štancētos liegumu aizsardzības plānos aizmuguriski mēģina ieviest jaunus zosu medību aizliegumus.
2013. gada beigās Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) pārstāvis Zviedrijā piedalījās konferencē, kurā tika runāts par zosu apsaimniekošanu, minot to, ka viena no divām sējas zosu pasugām, proti, taigas sējas zoss, Skandināvijā ir apdraudēta, līdz ar to tiek izstrādāts aizsardzības plāns un ir vietas, kur sējas zosu medības vispār tiek aizliegtas, lai neradītu papildu apdraudējumu šai sugai. Parunājoties ar Latvijas ekspertiem, tika secināts, ka pie mums taigas sējas zosis jau ir aizmigrējušas pirms medību sezonas sākšanās. Tādēļ, aizgūstot ideju no somiem un paredzot sarežģījumus nākotnē, radās doma, ka mums pašiem Latvijā vajadzētu uzsākt pilotprojektu, kas pierādītu, ka taigas sējas zosis Latvijā praktiski netiek nomedītas. Projekts sākās 2014. gada rudenī, kad LATMA aicināja medniekus iesūtīt nomedīto sējas zosu galvas bildes, norādot nomedīšanas vietu, laiku, kā arī mednieka vārdu un uzvārdu.
Aicinājumu izplatījām arī savā žurnālā. Pirmajos trīs gados atsaucība bija samērā neliela, bet pagājušajā gadā, kad jau turpinājās pilotprojekta ceturtā sezona, tika saņemtas 102 zosu bildes, kas ir teju tikpat daudz, cik pirmos trijos gados iesūtīto bilžu skaits (pavisam 139). Tas liek secināt, ka mednieku interese un aktivitāte, tāpat arī atbildība tikai pieaug. Iegūtos datus apstrādāja Dr. biol. Dmitrijs Boiko ar kolēģi no Zviedrijas. Viņi šā gada martā pilotprojektu prezentēja 18. zosu ekspertu grupas starptautiskajā konferencē, kas notika Klaipēdā un kur piedalījās 22 valstu pārstāvji. Projekts, lai gan tikai vēl sākuma stadijā, atklāja, ka Latvijā ik gadu varētu tikt nomedītas ne vairāk par 10 – 20 taigas sējas zosīm, kas ir nenozīmīgs skaits. Iepriekš, 2013. gadā, veiktās aplēses, ka tiek nomedīti ap trim simtiem taigas sējas zosu, pēc pētnieku domām, uzskatāmas par ļoti pārspīlētām.
Augstrozes liegums
Nebija ilgi jāgaida, kad pilotprojekts izrādījās noderīgs, parādot patieso situāciju Latvijā attiecībā uz taigas sējas zosīm. Pēc projekta LIFE Peat Restore pasūtījuma ir izstrādāts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas lieguma Augstroze dabas aizsardzības plāns, kura izstrādes vadītāja ir Sandra Ikauniece. Plāna projektu izstrādāja ekspertu grupa, nepieaicinot medību jautājumos kompetentus ekspertus, kas jau sākotnēji ļautu projekta rakstītājiem izvairīties no dažādām absurdām neprecizitātēm. Turklāt pašu plāna projektu atrast bija teju vai neiespējami – caur trīs dažādām mājas lapām, līdz beidzot nonāc pie failiem.lv saites, kas ir tukša. Joprojām (raksta tapšanas laikā) gan Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, gan Limbažu novada mājas lapā ir norādīts, ka plānu var atrast tur un tur, bet nekā – attiecīgā saite ir tukša. Tas viss liek domāt, iespējams nepamatoti, ka dabas liegumu plāni tiek izstrādāti kaut kā slepeni, plašākai sabiedrībai nezinot, tādēļ ka dažādie priekšlikumi izraisītu skaļus iebildumus.
Plānā melns uz balta rakstīts: “Dabas lieguma teritorijā rudens migrācijas laikā nakšņo ievērojams skaits zosu Anser sp. Migrācijas maksimuma laikā konstatēti vairāk nekā 5000 lieli jauktu zosu bari (baltpieres zoss, tundras sējas zoss un taigas sējas zoss). Taigas sējas zosij tās ligzdošanas apgabalos pēdējās desmitgadēs konstatēts dramatisks skaita samazinājums. Dabā tundras un taigas sējas zosu savstarpējā atšķiršana ir problemātiska, pastāv tikai nelielas vizuālās atšķirības. Saskaņā ar Baltijas jūras vides aizsardzības pētījumiem rekomendēts zosu medību aizliegums abu sugu sējas zosu nozīmīgās koncentrēšanās vietās. Šobrīd Latvijā nav pieejami dati par nomedīto tundras un taigas sējas zosu savstarpējo proporciju. Ņemot vērā taigas sējas zosu augsto apdraudētību un vispārējās skaita izmaiņu tendences, kā arī medību negatīvo ietekmi (traucējums) uz migrējošo dzērvju populāciju, rekomendējams pilnīgs zosu medību aizliegums dabas lieguma teritorijā.”
Sākam ar to, ka šajā apgalvojumā ir vairākas neprecizitātes, kas robežojas ar meliem. Pirmkārt, kāds sakars Baltijas jūras vides aizsardzības pētījumiem ar zosu medībām Augstrozes liegumā? Šie pētījumi aizsardzības plānā tiek minēti tikai vienu reizi, tuvāk neatšifrējot, kas tie par pētījumiem un kas tos ir veicis. Otrkārt, pateicoties Latvijas mednieku aktivitātei, nu jau ir pieejami dati par nomedīto tundras un taigas sējas zosu savstarpējo proporciju. Treškārt, kāds sakars zosu medībām ar dzērvēm? Pārrakstīšanās? Bet tad būtu būtisks jautājums par šī plāna projekta kvalitāti kopumā!
LATMA organizētais un rīkotais pilotprojekts šajā brīdī arī bija noderīgs un tika nosūtīts gan aizsardzības plāna izstrādātājiem, gan arī Dabas aizsardzības pārvaldei, tāpat rezultāti ir publicēti Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) pētījumu datubāzē. Plāna apspriedē LATMA īstenoto pilotprojektu kā argumentu izmantoja Latvijas Mednieku savienības (LMS) pārstāvji.
Ar nožēlu gan jāatzīst, ka visas četras sezonas, kamēr tika vākti dati, LMS kā organizācija projektu ignorēja, nekādā veidā neaicinot savus biedrus tajā piedalīties. Ja projektā būtu iesaistījusies LMS ar saviem daudzskaitlīgajiem biedriem, iespējams, nomedīto zosu datubāze mums būtu lielāka un argumenti spēcīgāki. Ceram, ka šajā sezonā beidzot projekta datu vākšanā piedalīsies arī LMS. Tā kā paredzami arī turpmāki medību ierobežojumi, šis pilotprojekts ir ļoti svarīgs. Interesanta reakcija uz kategoriskajiem iebildumiem pret zosu medību aizliegumu Augstrozes liegumā bija plāna izstrādātājiem. Ziņojumā par saņemtajiem priekšlikumiem pēkšņi uzradās jauni argumenti, lai medību ierobežojumus pamatotu. Proti, par spīti tam, ka pret medību aizliegumu iestājās gan LMS, gan arī LATMA, gan arī Limbažu novada dome, plāna izstrādātāji norādīja, ka dabas liegums Augstroze ir viena no nozīmīgākajām purva putnu ligzdošanas un zosu migrācijas pārlidojumu atpūtas vietām Latvijā. Šī esot starptautiski putniem nozīmīga vieta, kurā Latvija valstiskā līmenī ES mērogā ir apņēmusies nodrošināt purva putniem un migrējošiem putniem labvēlīgus aizsardzības nosacījumus.
Fascinē plāna izstrādātāju arguments, ka zosu medības nav ierobežotas liegumam piegulošās teritorijās, kur uz lauksaimniecības zemēm barošanās laikā tās iespējams medīt, vienlaicīgi gan iegūstot medījumu pārtikai, gan uzturot ilggadīgās medību tradīcijas un papildu ieguvumus apkārtējiem zemniekiem atšķirībā no medībām to nakšņošanas vietās.
Pirmkārt, trīs mednieku klubi medību tiesības medīt dabas lieguma platībās iznomā no AS Latvijas valsts meži, tādēļ ir absolūti nesaprotami, ar kādām tiesībām dabas aizstāvji grib ierobežot konkrētu mednieku klubu medību tiesības. Kāds būtu pamatojums tam, ka pēkšņi bariņš projekta autoru izdomā, ka konkrētās platībās medības vairs nenotiks?
Otrkārt, Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību ļoti konkrēti nosaka, ka putnu medības ir aizliedzamas putnu ligzdošanas laikā un tad, kad putni atgriežas no migrācijas, līdz ar to aizliedzot pavasara medības. Par medībām rudens migrācijas laikā direktīvā nekas nav minēts. Latvijai jau pašlaik ir daudz vietu, kur putnu medības rudenī migrācijas laikā ir aizliegtas, tādēļ pamatojums, ka vajadzētu ieviest jaunas vietas, neiztur kritiku.
Treškārt, putniem nozīmīgas vietas kopš 1994. gada nosaka Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), lietojot standartizētus, starptautiski saskaņotus kritērijus. Kādēļ LOB, kas ir vienkārši nevalstiska organizācija tāpat kā LMS vai LATMA, viedoklis šajos jautājumos ir dogma, kas būtu jāpilda bez ierunām un tiesībām apstrīdēt LOB nodrošināto datu pamatotību. LATMA un LMS viedoklis tādā gadījumā ir tikpat nozīmīgs, ja ne pat nozīmīgāks medību jautājumos, kā LOB viedoklis putnu uzskaites un aizsardzības jautājumos.Vēlos atgādināt, ka Mežirbes aizsardzības plānā pati LOB apšauba savus datus par mežirbes skaitu Latvijā, norādot, ka iepriekšējo gadu aplēses un noteiktais skaits varētu būt nepareizs un neprecīzs, tādēļ iepriekš iegūtie dati ar tagad iegūtajiem nav salīdzināmi.
Noslēgumam
Par laimi, Dabas aizsardzības pārvalde pēc sarakstes ar LATMA atbildēja šādi: “Ņemot vērā Jūsu atsūtīto materiālu un citu informāciju, ko esam saņēmuši papildus tam, ko snieguši dabas aizsardzības plāna izstrādātāji, kopā ar plāna izstrādātājiem vēlreiz izvērtēsim ierosinājumu aizliegt zosu medības, lai jebkādi ierosinājumi izmaiņām normatīvajos aktos būtu izsvērti un objektīvi pamatoti.” Tas liek ticēt, ka tomēr ir iespējama konstruktīva sadarbība starp mednieku organizācijām un DAP, kā arī dažādu dabas liegumu aizsardzības plānu izstrādātājiem.
