Pēc vienas no gadumijas nedēļas vētrām, Liepājas pludmalē pastaigu cienītājus gaidīja pārsteigums. Lai arī gana interesanti ir apskatīt dzīvnieku klātienē un ir skaidrs, ka notiek dabiski procesi, tā zināmā mērā ir problēma. Galvenokārt nepatīkamo iespaidu dēļ, ko tas var radīt pastaigu cienītājiem un suņu saimniekiem. Ja ronis paliek gulēt visiem pieejamā vietā ilgāku laiku, plēsēji to sāk ēst, audi sāk sadalīties un tas ir nepārvarams vilinājums suņiem tajā izvārtīties. Turklāt roņa taukus izmazgāt praktiski nav iespējams.
Kā būtu jārīkojas, ja pludmalē atrodat roni?
Roņu medības Baltijas jūras reģionā: konflikti un kompromisi
Baltijas jūras viļņos majestātiski slīd pelēkie, pogainie un plankumainie roņi — dzīvnieki, kas simbolizē gan reģiona dabas daudzveidību, gan cilvēka un dabas konflikta sarežįgītību. Kamēr vides aizstāvji uzsver roņu neaizskaramību, zvejnieki cīnās ar tiem par izdzīvošanu. Šis stāsts ir par sabiedrību un dabu, kurā kompromisi ir neizbēgami.
Roņu sugas un to stāvoklis
Baltijas jūras reģionā sastopamas trīs roņu sugas: pelēkie roņi (Halichoerus grypus), pogainie roņi (Pusa hispida botnica) un retākā suga — plankumainie roņi (Phoca vitulina vitulina).
Pelēkie roņi ir visbiežāk sastopamie, un to populācija, pateicoties vides aizsardzības pasākumiem, pēdējo desmitgažu laikā ir pieaugusi līdz 40 000–50 000 indivīdu. Savukārt pogaino roņu populācija ir daudz mazāka — aptuveni 10 000–20 000, un tos apdraud klimata pārmaiņas, kas ierobežo ledus segumu, nepieciešamu vairošanās laikā. Plankumaino roņu skaits ir kritiski zems, mazāk par 1000 indivīdiem.
Kāpēc roņi tiek medīti?
Vairākās Baltijas jūras valstīs roņu medības ir atļautas ar stingriem ierobežojumiem, galvenokārt, lai mazinātu to radītos ekonomiskos zaudējumus zvejniekiem. Roņi plosa zvejas tīklus, noēd zivis un burtiski iznīcina zvejas rīkus. Visvairāk cieš augstvērtīgās lašu un taimiņu populācijas, kuras zvejnieki dēvē par saviem karaļa lomiem.
Papildus ekonomiskajiem zaudējumiem roņu pieaugošais skaits radījis ekosistēmas disbalansu. Tādēļ vairākās valstīs tiek ieviestas medību kvotas, lai uzturētu roņu populācijas līdzsvaru.
Kur roņu medības ir atļautas?
Somijā un Zviedrijā roņu medības ir atļautas ar noteiktiem ierobežojumiem. Tiek izmantotas kvotu sistēmas, kas nosaka, cik roņu drīkst nomedīt gada laikā, un pastāv stingri noteikumi, lai aizsargātu jaunos ronēnus un grūsnās mātītes. Igaunijā tiek praktizētas selektīvas roņu medības noteiktos reģionos, kur tie nodara vislielākos postījumus.
Latvijā var saņemt atļauju letālai roņu atbaidīšanai
Latvijā pelēko roņu medības nesen kļuvušas iespējamas, pateicoties grozījumiem normatīvajos aktos. Zemkopības ministrija piešķir atļaujas pelēko roņu letālai atbaidīšanai no zvejas rīkiem, kas faktiski nozīmē limitētu medību atļaušanu. Šis solis ir sperts, lai mazinātu zvejniekiem radītos zaudējumus un veicinātu zvejas nozares ilgtspējīgu darbību.
Roņu medību sezona ir noteikta no 1. septembra līdz 31. decembrim. Šajā laika posmā noteiktas juridiskās personas, kas saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas drīkstēja veikt pelēko roņu atbaidīšanu no zvejas rīkiem, izmantojot medību ieročus, un kopumā iegūt ne vairāk kā 60 pelēkos roņus.
Šobrīd roņu medības Latvijā tiek uztvertas kā pragmatisks solis, lai aizsargātu vietējos zvejniekus, vienlaikus saglabājot cieņu pret dabas resursiem. Tomēr, lai šis risinājums būtu ilgtspējīgs, nepieciešama rūpīga uzraudzība un sabiedrības dialoga veicināšana. Plašāk lasiet šeit
Lietuvā roņi ir aizsargājami, un to medības ir aizliegtas. Šajās valstīs tiek meklēti citi risinājumi zvejas rīku aizsardzībai, piemēram, stiprinātas tīklu konstrukcijas vai izmantoti akustiskie atbaidītāji.
Kāpēc roņi tiek medīti?
Vairākās Baltijas jūras valstīs roņu medības ir atļautas ar stingriem ierobežojumiem, galvenokārt, lai mazinātu to radītos ekonomiskos zaudējumus zvejniekiem. Roņi plosa zvejas tīklus, noēd zivis un burtiski iznīcina zvejas rīkus. Visvairāk cieš augstvērtīgās lašu un taimiņu populācijas, kuras zvejnieki dēvē par saviem “karaļa lomiem”. Svarīgi ir ne tikai tas, ka zvejnieki gūst mazākus lomus un zivju cenas aug, bet arī tas, ka pieaugoša roņu populācija iznīcina zivju resursus, kamēr cilvēki cīnās par to saglabāšanu: nojauc dambjus uz nārsta upēm, rūpējas par ekosistēmu atjaunošanu un palaiž zivju mazuļus dabā.
Papildus ekonomiskajiem zaudējumiem roņu pieaugošais skaits radījis ekosistēmas disbalansu. Tādēļ vairākās valstīs tiek ieviestas medību kvotas, lai uzturētu roņu populācijas līdzsvaru.
Kompromisi starp dabu un cilvēku
Roņu medības Baltijas reģionā ir strīdīgs jautājums, kurā saduras dabas aizsardzības ideāli un vietējo kopienu izdzīvošanas intereses. Lai gan roņu populācijas atkopšanās ir vērtējams sasniegums, zvejnieki uzsver, ka nekontrolēts roņu pieaugums rada neatgriezenisku kaitējumu nozarei.
Ir skaidrs, ka efektīvi risinājumi meklējami kompromisā — gan nosakot saprātīgas medību kvotas, gan investējot tehnoloģijās, kas pasargā zvejas rīkus. Tikai sadarbojoties, var panākt ilgtspējīgu Baltijas jūras ekosistēmas un zvejas nozares pastāvēšanu.
Kā nomest liekos kilogramus un sadzīvot ar brūno lāci? “Šauj garām!” #264 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
