Raksts no izdevuma “Mednieka gads 2020”
Lai izskaidrotu neizprotamo, cilvēka dabā ir meklēt likumsakarības. Kas ir tas, uz ko paļaujamies, prognozējot dzīvnieku aktivitāti un, galu galā, medību iznākumu – akli minējumi, pamatoti pieņēmumi, gadiem krāti novērojumi vai varbūt tomēr ticējumi?
Mednieki runā:
● Valters: “Novērots, ka tad, kad ir pilnmēness, tātad gaišāks, cūkas pie barotavas nāk vēlāk. Bet nu to, protams, nevar pieņemt kā teoriju vienmēr un visur.”
● Dzintars: “Pēc maniem vērojumiem jaunā mēnesī dzīvnieki vairāk nāk vakarpusē, bet vecā – pirms saullēkta. Pilnmēnesī cūkas ir ļoti piesardzīgas. Dzird, kā gar lauka malu staigā, bet ārā nenāk.”
● Jānis: “Es īsti neesmu novērojis citu mēness fāžu ietekmi, bet, ja ir pilnmēness, tad ārā nāk ļoti vēlu. Tas laikam ir gaismas dēļ, un dzīvnieki zina, ka ir pamanāmāki. Es domāju, ka nozīme ir laikapstākļu izmaiņām – ja kādu brīdi ir nemainīgi laikapstākļi, tad dzīvnieki uzvedas drošāk un staigā biežāk. Tikko notiek krasas pārmaiņas (uzsnieg sniegs, parādās stiprs vējš vai ilgāku laiku lijis vai tamlīdzīgi), dzīvnieku aktivitāte mazinās. Esmu nomedījis kuilīti un briedi stiprā vējā ar lietu un sniegu, tā ka tas, ka sliktā laikā dzīvnieki ir neaktīvi, nav tiesa.”
● Māris: “Pēdējā laika novērojumi liecina par to, ka visu nosaka populācijas blīvums. Bet aktivitāte uzlabojas nelielā vējā. Bezvējš, stiprs vējš un pilnmēness padara mežacūkas dikti tramīgas. Pilnmēnesī un skaidrā laikā nāk ārā uz lauka ļoti vēlu un ēd visu nakti.”
● Jānis: “Mēness fāzes vairāk ietekmē dzīvnieka aktivitātes laiku, proti, kad tā būs izteiktāka – vakarā vai vēlu naktī, bet ne aktivitāti kā tādu kopumā.”
● Mārcis: “Cik esmu novērojis, atrast, kur atrodas dzīvnieki, var jebkuros apstākļos. Tikai citreiz tie ir uzmanīgi un sevi neatklāj, savukārt citreiz ir viegli pamanāmi atklātās vietās. Taču galvenais nosacījums, manuprāt, ir barības pieejamība. Jo dabā viss ir pakārtots barībai. Gan zāle aug labā augsnē, gan dzīvnieki uzturas tur, kur laba barība (labība, kukurūza, jaunaudzes, barotavas). Dzīvnieki dabā nekad nekustas haotiski, kā pagadās. Tie pārvietojas ar vienu mērķi – paēst. Visas sugas. Ziemā, medījot ar slazdiem, trapera labākie draugi un palīgi ir sals, sniegs un bads.”
Mēness fāzes
Mēness diametrs ir apmēram 3500 kilometru, un tas atrodas nepārtrauktā rotācijā attiecībā pret Zemi. Ap savu asi tas apriņķo 27,3 dienās, un katra Mēness fāze atkārtojas ik pēc 29,5 dienām. Mums ir redzama tikai viena Mēness puse – tā, kas ir pavērsta pret Zemi, un Mēness izskats ir atkarīgs no puses, kuru tobrīd apspīd Saule. Ir četras Mēness fāzes:
1. fāze – jauns Mēness. Mēness atrodas starp Zemi un Sauli, apgaismota ir tā otra puse.
2. fāze – augošs Mēness. Saule apgaismo Mēness labo pusi.
3. fāze – pilns Mēness. Mēness atrodas otrā pusē Zemei, Saule pilnībā apgaismo to pusi, kas vērsta pret Zemi.
4. fāze – dilstošs Mēness. Saule apgaismo Mēness kreiso pusi.
Viedokļu par dzīvnieku aktivitāti Mēness fāžu ietekmē ir daudz, tie nereti atšķiras, trūkst arī plašu zinātniski pamatotu pētījumu, kas pilnībā apstiprinātu kādu apgalvojumu. Tomēr daudzos mednieku novērojumos ir redzamas līdzīgas tendences, proti, līdz ar pilnmēnesi, kad naktis kļūst gaišākas, dzīvnieki kļūst piesardzīgāki un atklātās vietās parādās vēlāk. Lai vēl pilnīgāk izprastu Mēness fāžu ietekmi, var analizēt meža kameru datus, novērojumus apkopojot tabulā, kā to ir izdarījis mednieks Kristaps Blūms. Savā pētnieciskajā darbā viņš pievērsās tieši šim jautājumam, praksē pārbaudot dažādos avotos minētos pieņēmumus. Pētījuma autors raksta: “Pētījuma materiālu savākšanai tika izmantota Uovision UM565-3G kamera. No 2018. gada 1. janvāra līdz 12. aprīlim tā tika novietota Neretas novada Saleniekos pie sāls laizītavas piebarošanas lauka malā. Izpētes laikā no 2018. gada janvāra līdz decembrim tika uzņemtas 5400 bildes, kurās parādās 12 sugu dzīvnieki dažādās diennakts stundās. Apkopojot briežu un stirnu aktivitāti atbilstoši Mēness fāzēm, ir redzams, ka stirnas visvairāk parādās pie sāls laizītavas no 19.00 līdz 6.00 un brieži no 22.00 līdz 4.00. Brieži parādās vēlu pēc saulrieta un agri pirms saullēkta, tie izvēlas tumšākās diennakts stundas. Stirnas pie sāls laizītavām pārsvarā parādās neilgi pirms saulrieta un neilgi pēc saullēkta. Riesta un ragu augšanas laikā stirnas pie sāls laizītavas parādās daudz biežāk. No tabulas datiem ir grūti noteikt Mēness fāžu ietekmi uz medījamo savvaļas dzīvnieku aktivitāti pie sāls laizītavām. Secinu, ka savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku aktivitāti pie sāls laizītavas citi faktori ietekmē daudz vairāk nekā Mēness fāzes.”
Vējš
Atšķirībā no Mēness fāzēm vējš ir krietni pamatojamāks un saprotamāks arguments medību vietas un veida izvēlē. Zinot, ka lielākā daļa medījamo dzīvnieku apdraudējuma noteikšanai galvenokārt izmanto ožu, vējš ir tas, kas var kļūt gan par mednieka labāko draugu, gan ienaidnieku. Aizraujošas ir lapsu medības ar piesaukšanu – tajās vējam ir izšķiroša nozīme. Nākot uz mānekli, lapsa vienmēr centīsies ieiet vējā, lai saostu potenciālo medījumu, bet, ja gaides vieta būs iekārtota nepareizi, lapsa mednieku saodīs jau no pietiekami liela attāluma un nozudīs bez pēdām. Pretējā gadījumā to ir iespējams piesaukt pat piecu metru attālumā. Arī zosu medībās vēja virzienam ir nozīme, jo, kā stāsta pieredzējuši zosu mednieki, šie putni uz barošanās laukiem sēžas pret vēju. Medījot uz šiem barošanās laukiem, zosu mānekļus labāk izvietot kāša formā, kura centrā atrodas paši mednieki, bet kāša gals norāda vēja virzienu.
Par vēja nozīmi dzinējmedībās grāmatā Medniecība (1943. gads), Arvīds Kalniņš:
“Arī medību laikam ir liela nozīme, pareizu medību plānu izstrādājot. Pirmā loma piekrīt vējam, jo no vispārējā apskata mēs jau zinām, cik laba zvēra oža, un pats par sevi saprotams, ka pret vēju medījumu tikai reti kad izdosies piedzīt mednieku tuvumā. Novērojot vēja virzienu, nav jāpiemirst, ka augsta meža malā vējš arvien pārsviežas, kā tas redzams pievienotajā zīmējumā, un vēl diezgan tālu no mežmalas gaisa strāvai var būt pretējs virziens nekā vispār. Šādos gadījumos medniekam jāstāv vai nu vismaz soļu piecdesmit mežā iekšā, vai arī apmēram tikpat tālu ārpus meža, ja tur ir kur paslēpties un ja ir izredzes medījumu izdzīt uz klajuma. Ja vēja virziens prasītu medījumu dzīšanu uz tādu pusi, kur medījumi labprāt neiet un kur nav medījumu taku, tad ar vēja virzienu var nerēķināties. Mastā vēja pusē ieteicams medniekiem stāvēt uz paaugstinājumiem, pat uz malkas grēdām vai augstākiem celmiem.”
Par medībām ar pieiešanu, Lielā Medību grāmata (1999. gads):
“Medībās ar pieiešanu visvairāk jārespektē medījamā dzīvnieka oža, dzirde, tādēļ medniekam noteikti jāpārvietojas pret vēju vai vismaz šķērsām vējam. Visveiksmīgākās medības ar piezagšanos ir skaidrā laikā pēc vairākām lietainām dienām. Ja vakarā vai naktī bijis stiprs pērkona negaiss, bet laiks noskaidrojies pirms rītausmas, tad medības ar piezagšanos var būt sevišķi veiksmīgas, jo zvēriem nepatīk no koku zariem vēl ilgi pēc lietus pilošās ūdens lāses, tādēļ tie pārvietojas uz izcirtumiem un citām klajākām vietām, kur saule apžāvē spalvu.”
Secinājumi
Faktoru, kas potenciāli var ietekmēt medījamo dzīvnieku kustību, līdz ar to arī medību veiksmi, ir ārkārtīgi daudz. Tie var būt iepriekš paredzami un nosakāmi, piemēram, vēja virziens, līdz ar to reizēm varam rīkoties, lai situāciju pavērstu par labu sev, tomēr ir arī neskaitāmi daudz citu faktoru, kurus paredzēt un ietekmēt būs grūti. Kaut vai trokšņaini sēņotāji, kuriem, protams, mežā atrasties ir tikpat lielas tiesības, tomēr nez no kurienes pēkšņi ierodas visnepiemērotākajā brīdī. Dabā ir grūti, ja ne pat neiespējami, atrast divas identiskas, blakusapstākļu neietekmētas vides, kurās veikt pētījumus un neapšaubāmi noteikt skaidras sakarības starp dzīvnieku pārvietošanās laikiem un konkrētiem apstākļiem. Tāpēc atliek vien doties dabā, vērot, meklēt korelācijas un izdarīt secinājumus pašiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
