Kā jau katru gadu, arī šogad maluzvejnieki ar dažādām metodēm cenšās tikt pie kāda nārstojoša laša, vai taimiņa. Nārsta laikā šīs zivis kļūst vieglāk pieejamas un to maluzvejnieki mēģina izmantot. Atgādinām, ka ar 1. oktobri, Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods, kas iekšējos ūdeņos ilgs līdz 31. decembrim, bet Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ilga līdz 15. novembrim.
Atgādinām, ka šajā laikā VVD (Valsts Vides dienests) pastiprināti kontrolē lašu un taimiņu dabiskā nārsta upes.
Šajā laikā VVD pastiprināti sadarbojās ar Valsts policiju, Zemessardzi, Robežsardzi, ar pašvaldībām, ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem un sabiedriskajiem vides inspektoriem.
Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu zaudējumu atlīdzība ir noteikta: 715 eiro, ja zivis iegūtas iekšējos ūdeņos, un 429 eiro, ja jūrā. Papildus piemēro administratīvo sodu par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Smagāku pārkāpumu gadījumā, kas rada būtisku kaitējumu, iespējama arī kriminālatbildība.
Tāpat jāatceras, ka no 1. septembra līdz 30. novembrim ir aizliegts lomā paturēt strauta foreles.
Un arī par šīm zivīm sods nebūs mazs. Sods par katru nelikumīgi iegūtu foreli ir 143€, bet ja tā ir iegūta aizliegtajā laikā, tad sodu piemēro pieckāršā apmērā. Katra forele, kas nelikumīgi iegūta laika posmā no 1.septembra līdz 30.novembrim var izmaksāt pāri 700€, plus administratīvo sodu, plus iespējamu kriminālatbildību.
Pamanot negodprātīgu rīcību, aicinām ziņot VVD zvanot uz +371 26338800, vai ziņot Valsts policijai 110.
Atceramies, ka Latvijas upēs mītošie savvaļas laši ir unikāli – tie ir tūkstošiem gadu laikā pielāgojušies dabiskajiem apstākļiem un veido īpašu populāciju, kas atšķiras no mākslīgi audzētajiem lašiem.
Tomēr savvaļas lašu īpatsvars Latvijas upēs ir ievērojami mazāks nekā no zivjaudzētavām ielaistajiem. Nārsta periods ir ļoti nozīmīgs un arī vistrauslākais brīdis šo zivju dzīvē. Šajā laikā laši kļūst vieglāk pieejami maluzvejniekiem, kas apdraud ne tikai konkrētās zivs dzīvību, bet arī nākotnes paaudzes – no viena nārstojošā pāra varētu izaugt aptuveni 50 jauni laši, kuri atgrieztos upē pēc dažiem gadiem.
Pēc speciālistu vērtējuma, savvaļas laši Latvijas upēs ir mazākā daļa no kopējās populācijas, pārējie ir zivjaudzētavās audzēti. Taču savvaļas lašu genofonds ir īpaši bagāts un daudzveidīgs, kas izveidojies ilgstošas evolūcijas gaitā, padarot šos lašus par nozīmīgu dabas vērtību.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
Kā rudenī pierunāt līdaku – tehnika, mānekļi, copes vietas. Sarunas laivā #17
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
