Noteikti nebūšu oriģināls, skaidrojot, cik svarīgi ikvienam medniekam ir treniņi šaušanā. Jā, noteikti būs kāds, kurš teiks, ka treniņi nepasargā no pūdeļiem medībās, un viņam būs pilnīga taisnība. Un tomēr – jo biežāki būs treniņi, jo medībās varēs justies pārliecinātāks, ka ierocis klausīs un varēs trāpīt tur, kur skaties.
Šīs ābeces patiesības šajā medību sezonā varēju pilnā mērā izbaudīt pats uz savas ādas. Vasarā biežāk nekā citās sezonās bija iespēja trenēties, šaujot šķīvīšus, – respektīvi, ātri un precīzi rīkoties ar ieroci, lai arī gludstobra. Un arī par medību sekmēm nevarēju sūdzēties. Trāpījumi bija precīzi, un trāpīt stirnāzim arī tālākā distancē vairs nešķita nekas pārāk sarežģīts. Taču šķīvīšu sezona beidzās un līdz ar to aktīvāka darbošanās ar ieroci. Gaides medībās tornītī, protams, arī nesēdi tukšām rokām, taču reizes, kad patiešām var nospiest sprūda mēlīti, ir retas.
Stirnu medību sezonas beigās nepatīkami pārsteidza divi gadījumi, kad vienkārši netrāpīju. Patiešām netrāpīju, ko apliecināja arī medību suns.
Visai neapmierināts vainoju vispirms ieroci, ko varēju būt nejauši piesitis un izregulējis optisko tēmēkli, taču, pārbaudot šautuvē, atklājās, ka kļūda nebija tik liela, lai varētu teikt, ka plinte vainīga. Tātad vaina bija šāvējā. Virtuvē pie vakariņu galda apcerēju savas šaušanas prasmes un iespējas trenēties (vecā pneimatiskā šautene ar savu laiku nokalpojušo karabīnes optiku neviesa nekādu skaidrību, jo to pat piešaut neizdevās). Uzklausījusi manus runas plūdus, sieva Sanita pieņēma Zālamana cienīgu lēmumu: “Tev jātrenējas šaut, tāpēc jau rīt brauksi uz veikalu un iegādāsies jaunu gaiseni ar visu optiku! Galu galā mums uz galda vienmēr goda vietā ir medījuma gaļa!”
Tā nu nākamajā vakarā mājās bija GAMO Shadow IGT DX pneimatiskais ierocis, vairākas kārbiņas ar lodītēm un paciņa mērķu. Iegādājos arī ložu uztvērēju, kas vienlaikus ir mērķa turētājs. Kopā iztērēju aptuveni 270 eiro.
Pieci simti lodīšu maksā aptuveni piecus eiro, tādējādi katrs šāviens izmaksā tikai vienu centu…
Protams, ar apņemšanos trenēties noteikti ir par maz. Jā, pirmās dienas to dari, entuziasma vadīts. Taču tad pienāk brīdis, kad tas noplok. Ir jāpārvar sevi, lai atrastu dažus desmitus minūšu laika, lai uzstādītu mērķi, veiktu desmit līdz divdesmit šāvienu. Nevis tāpat vien izšaujot mērķa virzienā, bet rūpīgi padomājot par stāju, to, kā turi ieroci, ka ieroča mēlīte viegli un bez rāviena jānospiež izelpas beigās un ka abas acis jātur vaļā. Tas nekas, ka skaties optiskajā tēmēklī tikai ar vienu aci. Taču tikai tā var izjust mērķi, kontrolēt to, kas notiek apkārt. Un tā – dienu no dienas šaujot 15 metru distancē no rokas. Nu tas jau kļuvis par labu ieradumu. Pamazām sāk veidoties trāpījumu kopa, ko jau var saukt par grupu.
Progress
Gaidot kolēģus ierodamies uz kārtējo raidierakstu Šauj garām SIA Ieroči veikalā Rīgā, bija iespēja pavingrināties interaktīvajā šautuvē, šaujot skrejošās mežacūkas mērķī. Jau pēc neilga laika katra nākamā sērija izdevās ievērojami labāka par iepriekšējo…
Kāds tam visam sakars ar medībām? Vistiešākais.
Pēc ieraksta jau nākamajā sestdienā dzinējmedībās bija jāstāv uz atpēdām. Pārmiju dažus vārdus ar dzinēju, kurš gatavojās iet mastā, un tūlīt jau rācijā atskanēja signāls sākt dzīt. Dzinējs paspēja ieiet mastā metrus piecdesmit, kad skaļā balsī sauca, ka uz manu pusi skrien trīs brieži. Dzinēji ir tepat blakus un līdz ar to vienīgā iespēja izdarīt drošu šāvienu bija ārpus masta. Briežu bullis pamanīja manu kustību un metās pa kreisi atpakaļ mastā. Divas govis, kas tam sekoja, nolēma skriet ārā. Pirmā izlēca uz ceļa un mēģināja vienā stiepienā pārlidot gan ceļam, gan grāvim. Man nav gadījies bieži raidīt šāvienu šādā situācijā, taču gluži kā treniņā vienā kustībā ieplecoju, notēmēju un, ievērojot pavisam nelielu apsteigumu, izšāvu. Dzīvnieks otrā grāvja malā uz mirkli sabruka un tad pazuda aiz kuplas egles. Otra govs ieskrēja krūmos, un pavadīju to vien ar skatienu. Kad masts beidzās un medību vadītājs deva rīkojumu pārliecināties par šāviena rezultātu, atlika vien ziņot par sekmēm – dzīvnieks bija paspēris vien dažus soļus un eglēs no manas stāvvietas nebija redzams.
Secinājums? Jo biežāk radīsiet iespēju trenēties šaušanā, jo pārliecinošāk un drošāk rīkosieties uz masta. Arī tad, ja briedis pāri stigai burtiski lidos. Pietiks laika padomāt par drošību, jo rokas un prāts pats zinās, kas un kā darāms ar ieroci, lai šāviens būtu sekmīgs. Un treniņš neizmaksās veselu kapitālu…
Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi
Šautuvi mazas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanai izveido jebkurās slēgtās telpās vai ārpus tām, ierīkojot to atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām.
5. Izveidojot šautuvi, ierīko un nodrošina:
5.1. gaidīšanas vietu – vietu pirms šaušanas līnijas, kurā pirms šaušanas vai mešanas vingrinājuma izpildes uzturas personas, kuras to veiks, un kurā notiek minēto personu maiņa;
5.2. šaušanas līniju – vietu, kurā šaušanas vai mešanas laikā atrodas personas, kas veic šaušanu vai mešanu, un no kuras tiek mērīta šaušanas vai mešanas distance;
5.3. šaušanas distanci – distanci no šaušanas līnijas līdz mērķu līnijai vai mērķu zonai, kurā izvietoti stacionāri nostiprināti mērķi, kustīgi mērķi, mērķu mehānismi un konstrukcijas vai kurā tiks izmesti lidojoši mērķi;
5.4. šāviņu uztvērēju – konstrukcijas, izbūves, uzbērumus vai apvidus reljefu, kas pilnībā neitralizē lodes vai cita veida šāviņa kinētisko enerģiju un nepieļauj šāviņa rikošetu (izņemot šaušanas stendu šautuvēs, kur paredzēts šaut gaisā uz lidojošiem mērķiem);
5.5. šāviņu pārtvērēju – konstrukcijas vai izbūves, kas nodrošina šāviņa neizlidošanu ārpus bīstamās zonas robežām un kas tiek uzstādītas posmā starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju (tikai pusslēgtās šautuvēs);
5.6. bīstamo zonu – vietu starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju, ko šaušanas laikā šķērso šāviņš vai aukstais ierocis, kas paredzēts mešanai. Ja šāviņu uztvērējs nenodrošina visu raidīto šāviņu neitralizāciju vai šāviņu uztvērēja nav vispār, tad bīstamā zona ir vieta starp šaušanas līniju un vietu, līdz kurai ieroča radītais šāviņš saglabā kinētisko enerģiju;
5.7. mērķu līniju vai mērķu zonu – vietu, kurā ir uzstādīti šaušanas mērķi vai kurā nolemts tos uzstādīt.
Praktisks padoms šaušanā. Agnis Dombrovics: “Pneimatika ir visas šaušanas tehnikas bāze”
Medības + pielikumi!
