Bieži saņemam jautājumus no lasītāja – kā iemācīt sunim nest pīli. Sak, tas mantiņu nes, bet pīli nenes. Jāsāk uzreiz ar brīdinājumu! Šis process, proti, pareiza komandas Atnes! Izpilde, nenotiek vienā dienā! Tas ir pietiekami ilgs process, kas prasa konsekvenci, pacietību un regulārus treniņus.
Pīle pēc šāviena iekrīt niedrēs. Mednieks redz aptuveno vietu, taču pēc dažām sekundēm putns pazūd no redzesloka. Apkārt meldri, ūdens un zāle. Šādā brīdī kļūst skaidrs, cik liela nozīme ir labi apmācītam sunim. Ja suns prot atrast un atnest medījumu, medības noslēdzas veiksmīgi. Ja ne, pat precīzs šāviens var beigties ar pazaudētu putnu.
Tieši tāpēc aporta apmācība nav tikai vēl viens paklausības vingrinājums. Tā ir viena no svarīgākajām medību suņa darba prasmēm, kas nodrošina ētiskas medības, samazina ievainota medījuma zudumus un vienlaikus stiprina saikni starp suni un saimnieku. Tomēr labs aportētājs nerodas nejauši. Šī prasme ir rūpīgi jāveido, sākot jau kucēna vecumā.
Vai aportēt jāprot visiem medību suņiem?
Atbilde nav viennozīmīga. Ir šķirnes, kurām vēlme nest priekšmetus ir iedzimta. Labradori, zeltainie retrīveri, Česapīkas līča retrīveri, gludspalvainie retrīveri un citas retrīveru šķirnes gadsimtiem ilgi selekcionētas tieši medījuma atnešanai. Arī lielākā daļa universālo putnusuņu – vācu drathāri, vācu īsspalvainie putnusuņi, mazie Minsteres putnusuņi, čehu fouseki, Veimāras putnusuņi un citas šķirnes – tradicionāli strādā gan pirms šāviena, gan pēc tā. Aportu nesīs arī spanieli, kā arī, jā, tieši tā – vācu medību terjeri, kuriem tas ielikts šķirnes aprakstā.
Savukārt dzinējsuņiem, asinspēdu suņiem, laiku tipa suņiem vai daļai terjeru aporta instinkts nav galvenā darba īpašība. Viņu uzdevumi medībās ir citi – dzīt, meklēt, sekot asinspēdai vai strādāt alā.
Tas gan nenozīmē, ka šie suņi nevar iemācīties aportēt. Var. Turklāt nereti ļoti labi. Vienīgi apmācība var prasīt vairāk laika un pacietības, jo vēlme nest priekšmetus nav tik izteikta kā retrīveriem. Pieredzējuši kinologi bieži saka – daudz svarīgāka par šķirni ir konkrētā suņa vēlme sadarboties ar cilvēku. Ja šī vēlme ir, aportēšanu var iemācīt gandrīz jebkuram sunim.
Lielākā kļūda – sākt ar mešanu
Ļoti bieži saimnieki nopērk skaistu mantiņu, aizmet to desmit metru attālumā un gaida, ka suns skries pakaļ, paņems un atnesīs. Dažreiz tā arī notiek. Taču tikpat bieži suns aizskrien, paņem priekšmetu un sāk ar to spēlēties. Vēl sliktāk – sāk bēgt no saimnieka, jo ir pārliecināts, ka viņam rotaļlietu tūlīt atņems.
Patiesībā aporta apmācība sākas daudz agrāk.
Vairāk lasi žurnāla Medības jūlija numurā vai portālā lasi.lv!
Nenogriež taču tikai galvu un pārējo nepamet! “Šauj garām!” #346 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
