Kāds mūsu lasītājs (redakcijai mednieka vārds un uzvārds ir zināms) pirms neilga laika kļuvis par 20 hektāru liela zemes gabala līdzīpašnieku. Viņš ir mednieks, taču savas kā īpašnieka medību tiesības izmantot nevar, jo tās savulaik iznomātas vietējam mednieku klubam, kurš medīt vienkārši neļauj…
Vēstulē žurnālam Medības viņš raksta: “Savulaik trīs bērni (zemes īpašnieki) pilnvaroja savu māti slēgt medību tiesību nomu ar medību kolektīvu. Tas arī tika izdarīts. Mednieks ir apprecējis vienu no īpašniecēm, un sieva vīram uzdāvinājusi vienu no īpašuma domājamām daļām. Līdz ar to viņš kļuvis par vienu no zemes īpašniekiem. Tomēr vietējais medību kolektīvs, ar ko noslēgts medību tiesību nomas līgums, viņam medīt savā īpašumā neļauj.
Vai medību tiesību nomas līgums ir spēkā, ja mainījies īpašnieku sastāvs, kas savulaik trešo personu pilnvaroja to noslēgt? Zemesgrāmatā īpašuma lietošanas kārtība nav noteikta. Respektīvi – medību tiesību nomas līgums nav tajā ierakstīts un jaunajam īpašniekam nav saistošs.
Kā šo līgumu iespējams lauzt, lai es varētu izmantot savas likumīgās medību tiesības pats? Jautājums jau ir vērtēts attiecīgajā virsmežniecībā, taču medību tiesību nomas līgums ir palicis spēkā. Ko man darīt?” vaicā mednieks.
Situāciju skaidro Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“VMD virsmežniecības vēstulē par konkrēto situāciju ir sniegts normatīvajiem aktiem atbilstošs situācijas novērtējums.
Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 7. septembra spriedumā lietā Nr. A420455411 norādīts: atbilstoši Civillikuma 2174. pantam līdz īpašnieka maiņai pastāvošās nomas tiesiskās attiecības paliek spēkā. Taču, ja nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, jaunais īpašnieks var noslēgto līgumu (pastāvošās nomas tiesiskās attiecības) uzteikt, dodot nomniekam pietiekamu laiku nomas objekta atdošanai (sk. Civillikuma komentāri, ceturtā daļa Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 1998, 498. lpp.).
Kā atzinusi Augstākā tiesa šajā lietā, jaunais īpašnieks var izvēlēties vienu no divām iespējām – nomas attiecības turpināt vai arī tās uzteikt. Zemesgrāmatā neierakstīts nomas līgums nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā zaudē spēku tikai tad, ja jaunais īpašnieks to uzsaka. Tātad iepriekšējā īpašnieka ar biedrību noslēgtais līgums par medību tiesībām līdz ar īpašnieka maiņu nav automātiski zaudējis spēku (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 23. marta spriedums lietā Nr. SKA-179/2015, 9. punkts).
Ņemot vērā, ka konkrētajās medību platībās ar domājamām daļām ir trīs medību tiesību īpašnieki, tad medību līgums medību tiesību lietotājam ir jāuzsaka, pamatojoties ar medību tiesību īpašnieku maiņu, visiem trim medību tiesību īpašniekiem. Medību līgumu var arī lauzt atbilstoši medību līgumam. Attiecīgi pēc šo civiltiesisko jautājumu atrisināšanas medību tiesību īpašnieki var griezties Valsts meža dienestā ar lūgumu izslēgt no reģistrētā medību iecirkņa konkrētās medību platības, pievienojot iesniegumam dokumentus, kas apliecina medību līguma uzteikumu vai medību līguma laušanu.
Mednieks, kuram pieder viena trešā domājamā daļa no nekustamā īpašuma, savas medību tiesības varēs izmantot pēc medību platību izslēgšanas no medību iecirkņa, vienojoties ar pārējiem medību tiesību īpašniekiem par medību tiesību izmantošanu. Ja sadarbība starp kopīpašniekiem nav iespējama, tad jāizmanto kāda no Civillikumā paredzētajām iespējām kopīpašuma tiesību izbeigt vai arī vienoties par kopīpašuma dalītu lietošanu. Viens no kopīpašniekiem rīkoties ar kopīpašuma domājamo daļu atsevišķi nav tiesīgs saskaņā ar Civillikuma 1068. panta regulējumu.”
Pastāv vairākas iespējas, kā var izbeigt kopīpašumu. Tas iespējams saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu, labprātīgi vienojoties, vai tiesā, ja starp kopīpašniekiem ir nesaskaņas.
Civillikuma 1074. pants nosaka, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.
Kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls.
Savukārt Civillikuma 1075. pantā paskaidrots – ja 1074. panta pirmajā daļā norādītās dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:
* piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
* atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
* noteic lietu vai daļu pārdot;
* izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
* noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.
Ja kopīpašums ir nekustams īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un nav iespējams piespriest katram no kopīpašniekiem reālas daļas, tiesa pēc iespējas nosaka nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos, tostarp gadījumā, kad kāds kopīpašnieks dalīšanas rezultātā neiegūst dzīvokļa īpašumu, bet saņem savas daļas atlīdzinājumu naudā. Tiesa var noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbilst kopīpašnieku interesēm vai ir citādi piemērotāks, raugoties pēc lietas apstākļiem.
Tiesa lemj par kopīpašuma daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids, pēc taisnības apziņas un ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais.
Ja tiesa nosaka lietas vai daļas pārdošanu izsolē un lietu vai daļu vēlas iegūt vairāki kopīpašnieki, tiesa nosaka to pārdot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja lietu vai daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tā pārdodama atklātā izsolē.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Labais tonis ir teikt, ka daba iet bojā! Māris Liopa “Šaujam garām!” #234 epizode
Abonē žurnālu Medības!
