Žurnāls Medības saņēmis kāda lasītāja jautājumu – viņš lūdz skaidrot medību tiesību aprites kārtību, mainoties zemes īpašniekam gan situācijā, kad īpašums tiek pārdots, gan tad, ja tas tiek mantots. Lasītājs raksta: “Kā rīkoties, kad zemes īpašumam ir mainījies īpašnieks, bet ar iepriekšējo īpašnieku ir bijis noslēgts medību tiesību nomas līgums bez papildu atrunām un ierakstiem zemesgrāmatā? Vai ir jāslēdz jauns līgums, vai vecais automātiski tiek anulēts? Kā ir tad, ja īpašums tiek mantots un mantinieki vēlas slēgt līgumu ar citu medību tiesību lietotāju?”
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis:
“Atbilstoši Civillikuma 2174. pantam līdz īpašnieka maiņai pastāvošās nomas tiesiskās attiecības paliek spēkā. Taču, ja nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, jaunais īpašnieks var noslēgto līgumu (pastāvošās nomas tiesiskās attiecības) uzteikt, dodot nomniekam pietiekamu laiku nomas objekta atdošanai (sk. Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Sast.: autoru kolektīvs prof. Torgāna K. vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 1998, 498. lpp.).
Saskaņā ar Civillikuma 2126. pantu, tikai ierakstot nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām. Ja medību tiesību nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, jaunajam īpašniekam noslēgtais līgums nav saistošs un viņš to var uzteikt atbilstoši Civillikuma 2174. pantam.
Kā atzinusi Augstākā tiesa, jaunais īpašnieks var izvēlēties vienu no divām iespējām – nomas attiecības turpināt vai tās uzteikt. Zemesgrāmatā neierakstīts nomas līgums nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā zaudē spēku tikai tad, ja jaunais īpašnieks to uzsaka. Tātad iepriekšējā īpašnieka noslēgtais līgums par medību tiesībām līdz ar īpašnieka maiņu nav automātiski zaudējis spēku (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 23. marta spriedums lietā Nr. SKA-179/2015, 9. punkts).”
Respektīvi normatīvo aktu regulējums pasargā mednieku no nepatīkamas situācijas, kas izveidotos tad, ja līgums beigtu darbību brīdī, kad īpašums tiek pārdots vai īpašnieks nomirst. Ja tā notiktu, mednieks, nezinot par notikušo, turpinātu doties medībās un tiktu pārkāpts Medību likuma 24. pants – medības notiktu vietā, par kuru nav noslēgts medību tiesību nomas līgums.
Savukārt jaunajam īpašniekam – pircējam, dāvinājuma saņēmējam vai mantiniekam – ir iespēja izvēlēties: noslēgt jaunu medību tiesību nomas līgumu vai veco līgumu uzteikt.
Kā uzteikt līgumu
Lai uzteiktu medību tiesību nomas līgumu īpašnieku maiņas gadījumā, jaunajam īpašniekam līdzšinējam medību tiesību lietotājam jānosūta paziņojums, ka līgums tiek pārtraukts.
Savukārt attiecīgajai Valsts meža dienesta virsmežniecībai jānosūta iesniegums ar lūgumu izslēgt konkrēto īpašumu no attiecīgā medību tiesību lietotāja medību platībām, vienlaikus informējot, ka par uzteikumu medību tiesību lietotājs ir informēts.
Kad saņemta atbilde no Valsts meža dienesta, var slēgt jaunu medību tiesību nomas līgumu ar citu medību tiesību lietotāju vai medību tiesības paturēt sev.
Kur meklēt medniekus
Zemes īpašnieks informāciju par sava īpašuma medību tiesību statusu var pārbaudīt Meža valsts reģistrā, skatot atskaiti, vai medību platības ir reģistrētas kādā medību iecirknī. Iespējams, operatīvāk ir uzrakstīt e-pastu uz attiecīgo virsmežniecību, norādot konkrēto zemes vienību un savu lūgumu. Zemes īpašniekam tiks sniegta interesējošā informācija, tostarp kontaktinformācija, ja zemes vienība būs reģistrēta kādā medību iecirknī.
Kam jābūt līgumā
Jāatceras, ka medību tiesību nomas līgums ir nopietns juridisks dokuments. Ne velti šim jautājumam Medību noteikumos atvēlēta vesela nodaļa – IV. Medību tiesību aprites kārtība.
Noteikumos teikts:
“Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (turpmāk – medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai. Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu.”
Medību līgumā jāietver vismaz šādas sastāvdaļas:
• ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese; juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);
• līguma priekšmets – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu;
• līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumi, tai skaitā postījumu novēršanas pienākumi;
• līguma darbības termiņš;
• līguma izbeigšanas un pagarināšanas nosacījumi.
Medību tiesības līgumā norādītajās platībās var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā (izņemot, ja tiek medīti nelimitētie dzīvnieki). Reģistrētie līgumi tiek uzskatīti par prioritāriem.
Reizēm mednieki, paredzot iespējamus strīdus, apzināti neieraksta līgumā būtisku informāciju. Tikpat slidenas ir frāzes pusēm vienojoties vai abpusēji vienojoties, neparedzot iespēju vienpusēji atteikties no līguma. Vēl bīstamāka ir atruna, ka līgums ir saistošs esošā īpašnieka saistību pārņēmējiem…
Rezultātā veidojas riņķa dancis starp zemes īpašnieku, kurš sašutis, ka nevar rīkoties pēc saviem ieskatiem, medniekiem, Valsts meža dienesta ierēdņiem un – galējā gadījumā – tiesu.
Tāpēc ļoti svarīgi pirms līguma parakstīšanas rūpīgi izlasīt katru punktu. Arī tad, ja to atnesis labs paziņa vai pat draugs. Ja nepieciešams, konsultējieties ar juristu vai mednieku organizāciju pārstāvi.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Groza Medību likumu un kopmromiss, kurā neapmierināti ir visi! “Šauj garām!” #290 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
