Pieredze

Interesanti. Ko apēd lapsa?0


Lapsas iemācās izsekot stirnu kazas, lai noskaidrotu, kur kazlēns paslēpts.
Lapsas iemācās izsekot stirnu kazas, lai noskaidrotu, kur kazlēns paslēpts.
Foto: Linda Dombrovska

Katram dzīvniekam ir sava loma un ietekme dabā. Pastāv uzskats, ka lapsu ir pārāk daudz, bet vai tā patiešām ir? Vai plēsēju var būt vairāk, nekā vide spēj pabarot? Ko lapsa ēd un kā ietekmē dzīvo radību populācijas savas dzīves areālā?

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) ir tipisks plēsējs, bet tai ir visas tiesības tikt sauktai par visēdāju. Tai der pārtikā itin viss, sākot ar ķirzakām un stirnas mazuļiem un beidzot ar ogām mežā, graudiem tīrumā un zivju atliekām atkritumu konteinerā pilsētas teritorijā.
Pētījumos noskaidrots, ka rudās lapsas ēdienkartē visā tās apdzīvotajā areālā ir 400 vai, iespējams, pat vairāk sugu dzīvnieku, tajā skaitā arī zivis un kukaiņi, un vairāki desmiti augu, ogu, augļu. Protams, tā nesmādēs arī nedzīvu miesu – maitu. Lapsa vispār ir ļoti plastiska suga. To pierāda fakts, ka, populācijai palielinoties, jaunās lapsas apmetas pilsētu nomalēs un ātri vien pielāgojas dzīvei pilsētas vidē. Pat lielo pilsētu centrā lapsas jūtas itin brīvi.
Atkarībā no veiksmes un sezonālās pieejamības rudastes ēdienkarti papildina cilvēka un dabas sarūpētie augļi, medus, rieksti, stirnu un citu dzīvnieku, piemēram, zaķu, mazuļi, putnu olas un putnēni vai kaut kas cits. Lapsas nereti ēd rāpuļus, abiniekus un zivis. Mūsu platuma grādos zivs lapsas ēdienkartē parādās gadījuma pēc, bet reģionos, kur uz nārstu nāk laši, tajā laikā rudastes 100% pārtiek no zivīm.

Zivju ēsma lapsām.
Foto: Kate Šterna

Grauzēji

Lapsas ēdienkartes pamatā visa gada garumā ir peļveidīgie grauzēji. Faktiski no grauzēju populācijas labklājības ir atkarīga arī lapsas pastāvēšana. Ja kādu iemeslu dēļ peļu kļūst mazāk, un te pie vainas var būt dabiskie iemesli vai cilvēka iejaukšanās, lapsu arī kļūst mazāk. Visvairāk tas ir jūtams ziemā, kad lapsa praktiski pilnībā ir atkarīga no peļu skaita tās dzīves areālā. Piemēram, dažādu ķimikāliju lietošana lauksaimniecībā var ievērojami samazināt grauzēju skaitu.
Lai lapsa būtu paēdusi, tai nepieciešams vidēji puskilograms pārtikas dienā. Atkarībā no sugas peles sver aptuveni divdesmit trīsdesmit gramu. Protams, ir lauku strupastes, kas sver 40–50 gramus, un tā sauktās ūdensžurkas jeb ūdens strupastes, kuru svars var sasniegt 200 gramus. Attiecīgi sarēķiniet, cik lapsai dienā jānomedī lauku peles, strupastes vai ūdensžurkas, lai tā būtu paēdusi. Vēl grūtāk tas kļūst mazuļu zīdīšanas un audzināšanas periodā. Lapsai vienā metienā var būt četri līdz seši lapsēni. Lapsas ir dabiskie grauzēju populācijas ierobežotāji. Bez lapsu, plēsīgo putnu, ieskaitot stārķus, un citu mazo plēsēju palīdzības mēs vienkārši noslīktu pelēs.

Mājputni

Mājputni vidusmēra lapsu interesē reti. Ielaušanās vistu kūtī ir riskants pasākums un tikai atsevišķas lapsas vispār zina, kas un kā ir jādara. Taču, ja lapsai kaut reiz ir izdevies kūtī nokost vistu un tikt sveikā ar laupījumu, tā noteikti atkārtos mēģinājumu. Par vistu zaglēm kļūst konkrētas lapsas, un, ja medniekam izdodas novaktēt tādu, parasti miers iestājas uz ilgāku laiku. Līdz brīdim, kamēr cita lapsa neapgūst šo meistarstiķi.

Zinātnieki pēta

Polijas zinātnieki veikuši vērienīgu pētījumu ziemeļaustrumu Polijas reģionā, četros dažādos apvidos ievācot datus par lapsu ikdienas ēšanas paradumiem. Šajā valsts daļā ainavas pamatā ir lauksaimniecības zemes, krūmāji un tikai trešdaļu teritorijas klāj mežs. Atklātās vietās pamatā ir sastopamas parastās lauka strupastes (Microtus spp), mežainos apvidos rūsganā meža strupaste (Myodes glareolus) un dzeltenkakla klaidoņpele (Apodemus flavicollis).
Projekta gaitā tika izmeklētas vairāk nekā 250 nomedītās lapsas. Izpētot lapsu kuņģu saturu, zinātnieki secināja, ka ziemeļaustrumu Polijas reģionā dažādu pasugu strupastes veido aptuveni pusi no lapsu ikdienas medījumu klāsta.

Stirnu mazuļi kā otrs svarīgākais lapsas iztikas avots

Nākamais nozīmīgais pārtikas resurss ir pārnadži, proti, 26% no lapsu kuņģos atrastā ēdiena apjoma. Tās ir citu plēsēju pamestā medījuma vai cilvēka darbības rezultātā bojāgājušo dzīvnieku atliekas. Pavasara beigās šo kategoriju veido praktiski tikai stirnu mazuļi. Ievērojami retāk lapsas medī zaķus un mazos plēsējus (10,7%) vai putnus (8,9%). Augu izcelsmes pārtika veido 3,6%, bet antropogēnā (cilvēka radīti atkritumi utt.) pārtika – tikai 1,4% no Polijā izpētīto lapsu ēdienkartes. Pie mums šāds pētījums nav veikts, taču Polijas un mūsu valsts dabas atšķirības nevar nodēvēt par kardinālām.
Par spīti tam, ka lapsas pamatā pārtiek no pelēm, stirnu mazuļi attiecīgajā gada periodā itin bieži kļūst par lapsu upuriem. Pirmās nedēļas pēc piedzimšanas stirnēns pavada, nekustīgi guļot zālē. Māte to apmeklē sešas septiņas reizes dienā, pabaro un aiziet, lai nepievilinātu plēsējus ar savu smaržu. Stirnēnam pašam sava aromāta nav. Tas ir viens no dabiskās aizsardzības mehānismiem. Tomēr lapsas, kas vismaz vienu reizi, parasti nejauši, atradušas stirnēnu zālē, iemācās šo medību paņēmienu un lieto to visu dzīvi.
Jaundzimušais kazlēns nespēj aizsargāties un krīt par upuri lapsai. Tā svars variē no viena kilograma līdz 1,3 kg. Turpretim pieaugusi lapsa sver no četriem līdz astoņiem kilogramiem atkarībā no vecuma un dzimuma. Tikt galā ar nesen piedzimušu kazlēnu tai ir tīrais nieks.
Vācijā veiktā pētījuma dati liecina, ka līdz 70% no bojāgājušajiem stirnēniem ir krituši lapsām par upuri. Savukārt Zviedrijā šis procents ir vēl augstāks. Skandināvijas valsts zinātnieki Anderss Jarnemo un Olofs Libergs četrpadsmit gadus vāca datus, lai noskaidrotu plēsēju skaita samazināšanās ietekmi uz jaundzimušo stirnu kazlēnu mirstības līmeni.
Izmantojot radiotelemetriju (kaklasiksnas ar raidītājiem) tika fiksēta kazlēnu atrašanās vieta un izdzīvošanas procents. Savukārt lapsu populācijas stāvoklis tika aprēķināts, izmantojot datus par novērojumos pavadītajām cilvēkstundām un uzskaitītajiem plēsējiem. Pētījuma gaitā gadu no gada stirnu kazlēnu mirstība mainījās no 0% līdz 90%. Balstoties iegūtajos pētījuma datos, bija skaidri saskatāmas lapsu skaita izmaiņas un stirnu kazlēnu izdzīvošanas kopsakarības. Rezultātā tika noskaidrots, ka Zviedrijā vidēji 88% no bojāgājušajiem nesen dzimušajiem stirnu mazuļiem kļūst par lapsu upuriem. Pēc zviedru zinātnieku teiktā, pētījuma gaitā ne reizi vien daba dāvāja iespēju novērtēt, kā plēsēju skaita samazināšanās ietekmē stirnu populāciju. Atsevišķos periodos, pamatā kašķa epidēmijas dēļ, bojā gāja ievērojama daļa lapsu, un tas zibenīgi atspoguļojās stirnu sugas īpatņu uzskaitēs. Izdzīvoja ievērojami vairāk kazlēnu.
Noslēdzot pētījumu Rudās lapsas bojāeja un stirnu kazlēnu izdzīvošana: 14 gadu pētījums (Red Fox Removal and Roe Deer Fawn Survival: A 14–Year Study), kura rezultāti tika publicēti 2005. gadā, Zviedrijas zinātnieki ieguva divus secinājumus. Pirmkārt, lapsas ievērojami ietekmē stirnu populāciju un tās dabisko pieaugumu. Otrkārt, stirnu populācijas vides ietilpība nebūt nav tik maza, kā tika domāts pirms ievērojamā rudo plēsēju skaita samazinājuma kašķa epidēmijas ietekmē.

Lapsas nogalināts kazlēns.
Foto: Linda Dombrovska

Lapsu kunga jaukais stāsts

Lasi un abonēžurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Saeimā diskutē par lūšu medību aizliegumu! Komentārs un fragmenti
Speciālreportāža 1 diena
ME
Medības
Klausies!
Negadījums Lietuvā, pavasara medības, jauna sezona. “Šauj garām!” #71 epizode
3 dienas
ME
Medības
Pieredze
Video bloga #25 epizode. Bebru medības, apstrāde, pagatavošana
4 dienas
ME
Medības
Klausies!
Par ieroču atļauju digitalizāciju, medību lietotni un konferenci. “Šauj garām!” #70 epizode
Intervija 31. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par optiskajiem tēmēkļiem – kādu izvēlēties? “Šauj garām” #69 epizode
24. marts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #24 epizode. Mednieka auto tests – Mitsubishi L200
Ekskluzīvi 19. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību apģērbu un ētiku. “Šauj garām!” #68 epizode
Intervija 17. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Praktisks padoms. Klabeklis un tāšu taure
Ekskluzīvi 16. marts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #23 epizode. Snaipera cienīgā Delta Stryker 4,5 – 30 x 56 FFP
Speciālreportāža 15. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Video praktiskais padoms. Ko darīt, ja nomedīta kašķaina lapsa?
12. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par ieroču glabāšanu, beigtiem kaķiem un lūšiem. “Šauj garām!” #67 epizode 3
10. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
#15 video ekstra. Jānis Zandbergs par drošību medības un nevēlēšanos braukt uz šautuvi
Intervija 5. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Kā nomedīju savu pirmo kuili. Mārtiņa Gabranova medniekstāsts
Speciālreportāža 4. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Mēris, gripa, vīrusi. Vai pasaules gals?
Speciālreportāža 28. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par pusautomātiem – gludajiem un spicajiem. “Šauj garām!” #65 epizode
24. februāris, 2021
Linda Dombrovska
Klausies!
#14 video extra. Sarunas un receptes svaigā gaisā
22. februāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Induļa praktiskie padomi. Kā nenosalt medību tornī
20. februāris, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #22 epizode. “Guide” termokameru tests
19. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par šaušanu garām, medīšanu barotavās un ieroča pārvietošanu. “Šauj garām!” #64 epizode
17. februāris, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
“Šauj garām!” ieteikumi! Videi visdraudzīgākā skrošu munīcija – “Bio Ammo”
15. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par totālu svina munīcijas aizliegumu, ješkām un vegānu patronām. “Šauj garām!” #63 epizode
10. februāris, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #21 epizode. Lapsu medībās ar Liemke Challenger 15 termokameru
Ekskluzīvi 9. februāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mednieka dienasgrāmata #8. Sezonas pēdējais alnis
5. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par sastrēgušiem stobriem, aizvainojošiem komentāriem un suņu apmācību. “Šauj garām!” #62 epizode
3. februāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mednieka dienasgrāmata #7. Melnais bebrs un nozagtas lamatas
Ekskluzīvi 1. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Nelikumīgās medībās nošauts cilvēks. Ko darīt, lai tas neatkārtotos? Video extra #13
31. janvāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Videoreportāža no Viesītes. Nelikumīgu medību rezultātā nogalināts vīrietis
Speciālreportāža 28. janvāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par caunām, diennakts tumšo laiku un bezsaimnieka mantu. “Šauj garām!” #61 epizode
27. janvāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medību likums. Par mežacūku medībām piemērotām platībām
Ekskluzīvi 25. janvāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Apsekojam platības. Vai izdevies notvert kādu caunu? 1
24. janvāris, 2021

Lasītākie