Pieredze

Interesanti. Ko apēd lapsa?0


Lapsas iemācās izsekot stirnu kazas, lai noskaidrotu, kur kazlēns paslēpts.
Lapsas iemācās izsekot stirnu kazas, lai noskaidrotu, kur kazlēns paslēpts.
Foto: Linda Dombrovska

Katram dzīvniekam ir sava loma un ietekme dabā. Pastāv uzskats, ka lapsu ir pārāk daudz, bet vai tā patiešām ir? Vai plēsēju var būt vairāk, nekā vide spēj pabarot? Ko lapsa ēd un kā ietekmē dzīvo radību populācijas savas dzīves areālā?

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) ir tipisks plēsējs, bet tai ir visas tiesības tikt sauktai par visēdāju. Tai der pārtikā itin viss, sākot ar ķirzakām un stirnas mazuļiem un beidzot ar ogām mežā, graudiem tīrumā un zivju atliekām atkritumu konteinerā pilsētas teritorijā.
Pētījumos noskaidrots, ka rudās lapsas ēdienkartē visā tās apdzīvotajā areālā ir 400 vai, iespējams, pat vairāk sugu dzīvnieku, tajā skaitā arī zivis un kukaiņi, un vairāki desmiti augu, ogu, augļu. Protams, tā nesmādēs arī nedzīvu miesu – maitu. Lapsa vispār ir ļoti plastiska suga. To pierāda fakts, ka, populācijai palielinoties, jaunās lapsas apmetas pilsētu nomalēs un ātri vien pielāgojas dzīvei pilsētas vidē. Pat lielo pilsētu centrā lapsas jūtas itin brīvi.
Atkarībā no veiksmes un sezonālās pieejamības rudastes ēdienkarti papildina cilvēka un dabas sarūpētie augļi, medus, rieksti, stirnu un citu dzīvnieku, piemēram, zaķu, mazuļi, putnu olas un putnēni vai kaut kas cits. Lapsas nereti ēd rāpuļus, abiniekus un zivis. Mūsu platuma grādos zivs lapsas ēdienkartē parādās gadījuma pēc, bet reģionos, kur uz nārstu nāk laši, tajā laikā rudastes 100% pārtiek no zivīm.

Zivju ēsma lapsām.
Foto: Kate Šterna

Grauzēji

Lapsas ēdienkartes pamatā visa gada garumā ir peļveidīgie grauzēji. Faktiski no grauzēju populācijas labklājības ir atkarīga arī lapsas pastāvēšana. Ja kādu iemeslu dēļ peļu kļūst mazāk, un te pie vainas var būt dabiskie iemesli vai cilvēka iejaukšanās, lapsu arī kļūst mazāk. Visvairāk tas ir jūtams ziemā, kad lapsa praktiski pilnībā ir atkarīga no peļu skaita tās dzīves areālā. Piemēram, dažādu ķimikāliju lietošana lauksaimniecībā var ievērojami samazināt grauzēju skaitu.
Lai lapsa būtu paēdusi, tai nepieciešams vidēji puskilograms pārtikas dienā. Atkarībā no sugas peles sver aptuveni divdesmit trīsdesmit gramu. Protams, ir lauku strupastes, kas sver 40–50 gramus, un tā sauktās ūdensžurkas jeb ūdens strupastes, kuru svars var sasniegt 200 gramus. Attiecīgi sarēķiniet, cik lapsai dienā jānomedī lauku peles, strupastes vai ūdensžurkas, lai tā būtu paēdusi. Vēl grūtāk tas kļūst mazuļu zīdīšanas un audzināšanas periodā. Lapsai vienā metienā var būt četri līdz seši lapsēni. Lapsas ir dabiskie grauzēju populācijas ierobežotāji. Bez lapsu, plēsīgo putnu, ieskaitot stārķus, un citu mazo plēsēju palīdzības mēs vienkārši noslīktu pelēs.

Mājputni

Mājputni vidusmēra lapsu interesē reti. Ielaušanās vistu kūtī ir riskants pasākums un tikai atsevišķas lapsas vispār zina, kas un kā ir jādara. Taču, ja lapsai kaut reiz ir izdevies kūtī nokost vistu un tikt sveikā ar laupījumu, tā noteikti atkārtos mēģinājumu. Par vistu zaglēm kļūst konkrētas lapsas, un, ja medniekam izdodas novaktēt tādu, parasti miers iestājas uz ilgāku laiku. Līdz brīdim, kamēr cita lapsa neapgūst šo meistarstiķi.

Zinātnieki pēta

Polijas zinātnieki veikuši vērienīgu pētījumu ziemeļaustrumu Polijas reģionā, četros dažādos apvidos ievācot datus par lapsu ikdienas ēšanas paradumiem. Šajā valsts daļā ainavas pamatā ir lauksaimniecības zemes, krūmāji un tikai trešdaļu teritorijas klāj mežs. Atklātās vietās pamatā ir sastopamas parastās lauka strupastes (Microtus spp), mežainos apvidos rūsganā meža strupaste (Myodes glareolus) un dzeltenkakla klaidoņpele (Apodemus flavicollis).
Projekta gaitā tika izmeklētas vairāk nekā 250 nomedītās lapsas. Izpētot lapsu kuņģu saturu, zinātnieki secināja, ka ziemeļaustrumu Polijas reģionā dažādu pasugu strupastes veido aptuveni pusi no lapsu ikdienas medījumu klāsta.

Stirnu mazuļi kā otrs svarīgākais lapsas iztikas avots

Nākamais nozīmīgais pārtikas resurss ir pārnadži, proti, 26% no lapsu kuņģos atrastā ēdiena apjoma. Tās ir citu plēsēju pamestā medījuma vai cilvēka darbības rezultātā bojāgājušo dzīvnieku atliekas. Pavasara beigās šo kategoriju veido praktiski tikai stirnu mazuļi. Ievērojami retāk lapsas medī zaķus un mazos plēsējus (10,7%) vai putnus (8,9%). Augu izcelsmes pārtika veido 3,6%, bet antropogēnā (cilvēka radīti atkritumi utt.) pārtika – tikai 1,4% no Polijā izpētīto lapsu ēdienkartes. Pie mums šāds pētījums nav veikts, taču Polijas un mūsu valsts dabas atšķirības nevar nodēvēt par kardinālām.
Par spīti tam, ka lapsas pamatā pārtiek no pelēm, stirnu mazuļi attiecīgajā gada periodā itin bieži kļūst par lapsu upuriem. Pirmās nedēļas pēc piedzimšanas stirnēns pavada, nekustīgi guļot zālē. Māte to apmeklē sešas septiņas reizes dienā, pabaro un aiziet, lai nepievilinātu plēsējus ar savu smaržu. Stirnēnam pašam sava aromāta nav. Tas ir viens no dabiskās aizsardzības mehānismiem. Tomēr lapsas, kas vismaz vienu reizi, parasti nejauši, atradušas stirnēnu zālē, iemācās šo medību paņēmienu un lieto to visu dzīvi.
Jaundzimušais kazlēns nespēj aizsargāties un krīt par upuri lapsai. Tā svars variē no viena kilograma līdz 1,3 kg. Turpretim pieaugusi lapsa sver no četriem līdz astoņiem kilogramiem atkarībā no vecuma un dzimuma. Tikt galā ar nesen piedzimušu kazlēnu tai ir tīrais nieks.
Vācijā veiktā pētījuma dati liecina, ka līdz 70% no bojāgājušajiem stirnēniem ir krituši lapsām par upuri. Savukārt Zviedrijā šis procents ir vēl augstāks. Skandināvijas valsts zinātnieki Anderss Jarnemo un Olofs Libergs četrpadsmit gadus vāca datus, lai noskaidrotu plēsēju skaita samazināšanās ietekmi uz jaundzimušo stirnu kazlēnu mirstības līmeni.
Izmantojot radiotelemetriju (kaklasiksnas ar raidītājiem) tika fiksēta kazlēnu atrašanās vieta un izdzīvošanas procents. Savukārt lapsu populācijas stāvoklis tika aprēķināts, izmantojot datus par novērojumos pavadītajām cilvēkstundām un uzskaitītajiem plēsējiem. Pētījuma gaitā gadu no gada stirnu kazlēnu mirstība mainījās no 0% līdz 90%. Balstoties iegūtajos pētījuma datos, bija skaidri saskatāmas lapsu skaita izmaiņas un stirnu kazlēnu izdzīvošanas kopsakarības. Rezultātā tika noskaidrots, ka Zviedrijā vidēji 88% no bojāgājušajiem nesen dzimušajiem stirnu mazuļiem kļūst par lapsu upuriem. Pēc zviedru zinātnieku teiktā, pētījuma gaitā ne reizi vien daba dāvāja iespēju novērtēt, kā plēsēju skaita samazināšanās ietekmē stirnu populāciju. Atsevišķos periodos, pamatā kašķa epidēmijas dēļ, bojā gāja ievērojama daļa lapsu, un tas zibenīgi atspoguļojās stirnu sugas īpatņu uzskaitēs. Izdzīvoja ievērojami vairāk kazlēnu.
Noslēdzot pētījumu Rudās lapsas bojāeja un stirnu kazlēnu izdzīvošana: 14 gadu pētījums (Red Fox Removal and Roe Deer Fawn Survival: A 14–Year Study), kura rezultāti tika publicēti 2005. gadā, Zviedrijas zinātnieki ieguva divus secinājumus. Pirmkārt, lapsas ievērojami ietekmē stirnu populāciju un tās dabisko pieaugumu. Otrkārt, stirnu populācijas vides ietilpība nebūt nav tik maza, kā tika domāts pirms ievērojamā rudo plēsēju skaita samazinājuma kašķa epidēmijas ietekmē.

Lapsas nogalināts kazlēns.
Foto: Linda Dombrovska

Lapsu kunga jaukais stāsts

Lasi un abonēžurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Vai drīkst medīt bīstamu lāci savā pagalmā? Komentējam Zemkopības ministra izteikumus
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Klausies!
Revolveri medībās, kāpēc auto jābauda ik pēc 2 stundām un par odiem. “Šauj garām!” #293 epizode
Ekskluzīvi 3 dienas
Kate Šterna
Aprīkojums
Mednieka soma. Ultra vieglais un kompaktais termobinoklis Nocpix Quest!
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Skūta bārda, satraukums un kvieši piena gatavībā. Termālās ierīces medniekiem no Pixfra un Falcon
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Klausies!
Brīnumi ar limitiem, pīļu šaušana dzinējmedībās un ragi dūņās. “Šauj garām!” #292 epizode
Ekskluzīvi 16. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Vilki teju vai pagalmā uzbrūk briežu bullim, lūsis ķer bebru un iekuļas nepatikšanās. Meža ziņas #12
Ekskluzīvi 15. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Pieredze
Trāpīt mērķī, kad vējš iepūš lodei sānos un kam jābūt 72 stundu somā. SIA “Ieroči” tradicionālais pasākums “Izaicinājums 2025”
Ekskluzīvi 10. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Tagad jāpiesaka visas medības, lai VMD turpinātu mednieku izsekošanu? “Šauj garām!” #291 epizode
Ekskluzīvi 9. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Aprīkojums
Mednieka soma. Nākamā paaudze jaudīgāka un taupīgāka – ThermTec Cyclops
Ekskluzīvi 7. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Mazāk letālu negadījumu medībās Eiropā: Gudrākas medības, drošākas medības. Mēs, mednieki #1
Ekskluzīvi 4. jūlijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Vai 205 metros var saskatīt buka ragu pērlītes? Binoklis ar attēla stabilizatoru
Ekskluzīvi 2. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Groza Medību likumu un kopmromiss, kurā neapmierināti ir visi! “Šauj garām!” #290 epizode
Ekskluzīvi 2. jūlijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Ekstrēmās medības! Kārtīgam medniekiem jābūt sunim un termokamerai! Video bloga #94 epizode
Ekskluzīvi 30. jūnijs, 2025
ME
Medības
Virtuve
Briežu vairāk nekā odu, odi kož acis ārā un gatavojam mežacūkas sautējumu. No dabas līdz galdam #19
Ekskluzīvi 27. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Nakts tēmēklis 399 eiro, jaunās paaudzes termotēmēkļi un ērti apģērbi. Video blogs #93 epizode
Ekskluzīvi 26. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kā izvēlēties, trenēt un nesajukt prātā? Medību suņi bez filtriem! “Šauj garām!” #289 epizode
Ekskluzīvi 25. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Lācis atkal atgriežas Viļņā. Eksperti ir ļoti noraizējušies
Ekskluzīvi 20. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Lūsis pagalmā ķer kaķi, lāči gandrīz kāpj laivā, bet vilks kaitina alni. Meža ziņas #11
Ekskluzīvi 20. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Tuvcīņa ar kuili uz dzīvību un nāvi, un trīs vilki vienā vakarā! “Šauj garām!”#288 epizode
Ekskluzīvi 18. jūnijs, 2025
Sintija Dozberga
Pieredze
Iestādes brīvdienās, iedzīvotāji šokā, mednieki ceļ trauksmi. Lācis Viļņā. Meža ziņas #10
Ekskluzīvi 17. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Alkohols medībās, ieroču pārvadāšana, divos naktī ar stīvu briedi. Pajautā medību inspektoram
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO! Rusan gredzeni termālajām uzlikām: stacionārais un noņemamais
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Pajautā medību inspektoram! Droni un novērošanas shēmas, medības ar naktiniek un svešās platībās
Ekskluzīvi 12. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kā tikt pie smadzeņu satricinājuma un trāpīt mērķī divos kilometros? “Šauj garām!” #287 epizode
Ekskluzīvi 11. jūnijs, 2025
Indulis Burka
Pieredze
Dzīvnieku mazuļu glābšanas epidēmija. Glābējs vai bērnu zaglis?
Ekskluzīvi 9. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kad nogalināt nedrīkst, bet pautus nogriezt gan vajadzētu! “Šauj garām!” #286 epizode
Ekskluzīvi 4. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Izdevusies stirnāžu sezonas atklāšana. Liela nozīme ir tēmēklim
Ekskluzīvi 3. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Pajautā medību inspektoram! Whatsapp grupas nodevēji, kad gaidīt inspektoru, torņu mērītāji
Ekskluzīvi 2. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Optikas, kalibri un klusinātāja ietekme – tālšaušana ar Aivaru Bundzēnu. Praktiskais semnārs #56
Ekskluzīvi 2. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Kad čomi uzmet, bet mežacūkas kāp tornī un tēmēkli aizmirsti auto. Video bloga #92 epizode
Ekskluzīvi 30. maijs, 2025

Lasītākie