Karstas diskusijas Igaunijā šobrīd notiek saistībā ar tiesībām medīt vilkus. Sezonai bija jāsākas jau novembra sākumā, taču ar tiesas lēmumu tās vismaz uz mēnesi apturētas. Iemesls – kādas vides organizācijas iesniegta prasība. Šis lēmums tagad atbalsojies visaugstākajā līmenī – pie premjera vērsušies lopkopji, norādot, ka vilki ir savairojušies tik daudz, ka, piemēram, aitkopība ir nolemta iznīcībai.
Vilku medību sezona Igaunijā sākās 1. novembrī. Taču jau dažas dienas vēlāk tās tika apturētas. Pagaidām līdz decembrim.
Tiesā ar iesniegumu bija vērsusies kāda nevalstiskā organizācija. Tās pārstāve argumentēja, ka valsts rīcībā šobrīd nemaz neesot datu, cik pelēču šobrīd vispār Igaunijā mīt un vai medības neapraudēs sugas ilgtspēju.
“Pirms medību uzsākšanas mums jābūt iespējai pārliecināties, ka šī rīcība nepasliktina situāciju. Valstij šādu datu nav. Varbūt mums pat ir jāievēro saudzēšanas režīms,” Eleri Lopibiedrības NVO Suurkiskjate pārstāve.
Viņa uzskata, ka pašreizējie nomedīšanas limiti ir balstīti uz interešu grupu vienošanos un patiesībā vilku nav tik daudz, kā tiek apgalvots.
Tikmēr mednieki šo sauc par “zaļo ekstrēmismu”. Pārliecināšanai, ka situācija ir kritiska, tikai pretējā virzienā, izmantoti novērošanas kameru ieraksti. Tie rāda, ka vilki jau siro bariem. Sižetā attēlotajos kadros, savukārt, redzams, ka mājas suni šāds bars spēj burtiskā nozīmē saplosīt lupatās.
“Acīmredzot vilkiem mežā barības vairs nepietiek, un viņi paplašina savu teritoriju. Ziņojumus par uzbrukumiem mēs saņemam teju katru dienu. Ir ciemi, kur suņus ārā vairs nelaiž. Bet vēl jau ir citi mājlopi,” Tēniss Kērts, Igaunijas Mednieku biedrības izpilddirektors.
Un tikai dažas dienas pēc vilku medību moratorija sākuma jauns ziņojums par uzbrukumu. Šoreiz Raplamā apkaimē. Pirms gada šajā saimniecībā tika nokostas 35 aitas. Tagad atkal.
“Šoreiz astoņas nokostas aitas. Vēl vairākas traumētas. Pļavā var redzēt, ka te bijis vilks ar mazajiem vilcēniem, viņi te labi izklaidējušies. Nododu sveicienu medību ierobežošanas iniciatoriem!” Toivo Remmelgass, lauksaimnieks.
Ar lūgumu iejaukties pie premjera vērsušies lopkopji, norādot, ka vilku ir savairojies tik daudz, ka, tā turpinot, aitkopība ir nolemta iznīcībai. Nesaklausīšanas gadījumā viņi gatavi iziet ielās.
Vēl vairāk – tagad sākta sabiedriskā iniciatīva, kas tieši pieprasa par lielo plēsēju skaita ierobežošanu. Parakstījušies jau vairāki tūkstoši.
“Pie mums Raplamā ir ļoti daudz vilku, lāču un lūšu. Daudzi vairs neuzdrošinās doties pastaigās, iestājoties tumsai. Nesen kaimiņam vilki staigāja pa pagalmu. Tas nav pareizi, ka es nevaru izlaist savu suni savā pagalmā,” Kristi Kauponena, petīcijas iniciatore.
Šobrīd vilku medības Igaunijā apturētas līdz decembrim, taču medniekiem ir bažas, ka, procesam ievelkoties, termiņš var tikt pagarināts līdz pat februāra beigām, kad sezona beidzas.
Tiek uzskatīts, ka Latvijas mežos mīt ap 1400 vilku. Sezonas laikā drīkst nomedīt 300.
Milzīgs 14 vilku bars Cēsīs? Vilki siro Ropažos? Aculiecinieku video
Lūši un vilki uz to nabaga stirnu, nabaga aļņa teļu. “Šauj garām!” #258 epizode
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!
