Darbs pie grozījumiem Ieroču aprites likumā bija ilgs, sarežģīts un ne vienmēr vienkāršs. Tas gāja roku rokā ar valsts plānoto digitalizācijas procesu šajā jomā, kas nākamajos gados pakāpeniski tiks ieviests arī ieroču apritē. Lai šādu sistēmu vispār varētu ieviest, normatīvajai videi jau laikus bija jābūt sakārtotai un piemērotai darbam digitālā vidē.
Galvenā ideja šajā procesā ir skaidra – panākt, lai ieroču aprite beidzot nonāk civilizētā, mūsdienīgā formā un ieroču īpašniekiem vairs nebūtu jānēsā līdzi kaudzes ar dokumentiem. Līdz ar to tika virzīti un pieņemti ļoti daudzi būtiski grozījumi, kas mainīs nevis ieroču aprites būtību, bet tās praktisko funkcionēšanu.
Kas netika mainīts?
Vienlaikus jāatzīst, ka ne visi jautājumi ieroču apritē ir politiski atrisināti, – daļa tematu joprojām paliek ārpus likumdevēja dienaskārtības. Taču šie grozījumi ir nozīmīgs solis, lai ieroču aprite Latvijā tiktu balstīta nevis uz arhaiskām prasībām, bet uz efektīvu un mūsdienīgu regulējumu.
Noslēgumā tomēr jāatzīst, ka vairāki būtiski jautājumi palika neatrisināti – galvenokārt likumdevēja nezināšanas, aizspriedumu un stereotipu dēļ. Piemēram, netika atcelts ierobežojums par ne vairāk kā desmit šaujamieročiem vienam īpašniekam, jo iebildumos tika piesaukts risks to izmantot pretvalstiskiem mērķiem. Liela diskusija bija arī par lielkalibra ieroču kvalificēšanu sportam, tostarp tālšaušanas sacensībām pasaules līmenī, taču šis priekšlikums neguva atbalstu.
Tāpat netika atbalstīta ideja dekriminalizēt pārkāpumus, kas nav saistīti ne ar vardarbību, ne ar ieroču apriti – piemēram, formālus grāmatvedības pārkāpumus. Pašreizējā kārtība nozīmē, ka cilvēkam var ierosināt kriminālprocesu un atņemt ieročus par nodarījumu, kam nav nekāda sakara ar ieroču lietošanu. Ņemot vērā tiesvedību ilgumu, praksē tas nozīmē gadus bez iespējas medīt un nodarboties ar savu hobiju.
Netika atbalstīts arī priekšlikums atļaut medniekiem dzīvnieku piebeigšanai izmantot īsos vītņstobra ieročus, lai gan daudzās Eiropas valstīs tā ir ierasta un efektīva prakse. Tie ir tikai daži piemēri, kas rāda – darba vēl ir daudz. Tomēr, neskatoties uz neatrisinātajiem jautājumiem, pieņemtie grozījumi ir nozīmīgs solis uz priekšu, un par to likumdevējs ir pelnījis atzinību.
Vairāk lasi žurnāla Medības februāra numurā.
Strauja saindēšanās ar svinu! Medību līgums nav tualetes papīrs! “Šauj garām!” #325 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
