Žurnāla Medības lasītājs Kristapts raksta:
“Sveiki, tāds atkal smieklīgs jautājums – kurš medniekiem sāks kompensēt lāču radītos zaudējumus? Apnicis barotavas labot. Nāk lācis un tās lauž.”
Diemžēl Kristapta jautājums nav nemaz tik smieklīgs. Arvien biežāk no dažādiem Latvijas reģioniem saņemam ziņas, ka lāči posta mednieku barotavas – gāž, lauž un izber barību. Kā redzams no Kristapta iesūtītajām fotogrāfijām, skāde nav maza: barotavas tiek ne tikai apgāztas, bet arī sabojātas, radot papildu izmaksas un darbu medniekiem.
Lāču populācija Latvijā pēdējos gados aug, un šādi gadījumi kļūst aizvien biežāki. Medniekiem par postījumiem barotavās nekādas kompensācijas nav paredzētas. Tāpat nav paredzēts arī īpašs atbalsts vai finansējums, lai šādas situācijas novērstu.
Pieaugot lāču skaitam, līdzīgas problēmas kļūs tikai izplatītākas. Šobrīd par to Latvijā vēl runā maz, taču pieredze kaimiņos skaidri rāda, kas mūs var sagaidīt. Igaunijā lāču radītie postījumi jau ir kļuvuši par ikdienu – lāči lauksaimniecības kultūrām nodara tikpat lielus zaudējumus kā mežacūkas. Tā ir realitāte tur, kur plēsēju populācija ir būtiski pieaugusi, bet apsaimniekošana tam nav spējusi sekot līdzi.
Vai esam gatavi šādam scenārijam arī Latvijā? Šobrīd šķiet, ka par to tiek runāts pārāk maz. Tiek uzsvērta nepieciešamība sargāt un aizsargāt, bet daudz mazāk – kā sabalansēt dzīvnieku aizsardzību ar cilvēka un lauku saimniecības interesēm.
Kristapta jautājums ir tikai viens piemērs no virknes situāciju, kas, laikam ejot, kļūs par ikdienu, ja netiks rasts saprātīgs līdzsvars. Lāču populācijas pārvaldībai ir jābūt uz datiem balstītai, nevis tikai emocijās sakņotai, lai pasargātu gan dabu, gan cilvēku darbu un ieguldījumu.
Grasās veidot aizsargājamas teritorijas, lai vilki un lāči vairotos, aizliedzot dzinējmedības
Lāču dēļ dzinējmedības nav jāaizliedz – Igauņi zina visu par lāčiem. “Šauj garām!” #280 epizode
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
