Latvijas Mednieku asociācija informē, ka 27. septembrī Prāgā norisinās Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) rīkotā Eiropas Mednieku konference. Šogad pasākums veltīts lielo plēsēju tematikai. Lai gūtu daudzpusīgu iespaidu par kopējo situāciju Eiropā, ar prezentācijām uzstājas vairāku valstu pārstāvji.
Zviedrijā, kur tradicionāli tiek rīkotas aļņu medības ar suņiem, vilki ietekmē kā šos medījamos dzīvniekus, tā arī iespēju tos medīt ar suņiem. Proti, tie galvenokārt plēš govis un teļus, savukārt medību laikā ievaino un nogalina suņus. Ir bijuši mēģinājumi suņus aprīkot ar aizsargvestēm, taču bieži vien tās ir izrādījušās neefektīvas un atsevišķās vietās suņu izmantošana medībās ir pārtraukta. Neskatoties uz to, vilku mirstības rādītāji ir samērā augsti. 30 % gadījumu tie iet bojā negadījumos uz ceļiem. 35 % gadījumu tie tiek legāli medīti, bet tik pat bieži kļūst par mērķi malumedniekiem.
Rumānijā mīt visas trīs lielo plēsēju sugas – lāči, vilki un lūši. Lāču populācija ir ar acīmredzami pieaugošu tendenci. Tas ir, rēķinot uz kopējo iedzīvotāju skaitu valstī, uz katriem 2500 cilvēkiem ir viens lācis. Tos novēro visur – meža kamerās, atkritumu konteineros, pilsētu ielās, uz māju jumtiem. Statistika liecina, ka lielākoties tie nodara postījumus mājlopiem. Diemžēl, ņemot vērā to, ka daudzi cilvēki par postījumiem neziņo, par lielu daļu gadījumu nav zināms. Kā lēš Rumānijas mednieku pārstāvis, bieži vien lauksaimnieki juridiski nespēj pierādīt zemes piederību, citreiz noplēstie mājlopi nav reģistrēti, līdz ar to nav iespējams pretendēt uz kompensācijām. Daudz lāču iet bojā, saduroties ar automašīnām un vilcieniem. Aizvien vairāk tiek fiksēti uzbrukumi cilvēkiem. Ja 2010. gadā fiksēti vien četri lāča uzbrukumā ievainoti cilvēki, tad 2023. gadā bijuši jau 26 gadījumi. Šajā pašā laika posmā uzbrukumos miruši 16 cilvēki. Lai risinātu problēmas, lāči lielākoties tiek pārvietoti, taču, ir kļuvis skaidrs, ka tā ir tikai problēmas īslaicīga pārcelšana no vienas vietas uz citu. Pēc pāris nedēļām lāči atgriežas atpakaļ.
Vilki bieži vien koncentrējas ap lauksaimniecības zemēm, kur var vieglāk iegūt barību. Diemžēl ganāmpulkus nespēj nosargāt arī sargsuņi. Pastāv uzskats, ka daudzos gadījumos tie ir daļa no kopējās problēmas. Bieži vien saimnieki tos tur sliktos apstākļos un tādēļ tie plēš savvaļas dzīvniekus.
Čehijā vairāku gadsimtu garumā vilku populācija ir bijusi iznīdēta pārmērīgas medību slodzes dēļ. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados atgriezās atsevišķi īpatņi, taču pirmā oficiālā informācija par vilku pāri fiksēta vien 2014. gadā. Savukārt 2022. gadā dzīvnieki novēroti jau 24 teritorijās. Kā stāsta Čehijas mednieku pārstāvis, viens no līdzekļiem, kas ļauj gūt informāciju par vilku populācijas apjomu, ir ceļu negadījumu statistika. Pieaugot populācijai, ir jāmeklē veidi, kā cīnīties ar postījumiem. Par to atbildīga ir Vides ministrija, kas kopš 2020. gada īsteno atbalsta programmu. Tā paredz finansiālu palīdzību lauksaimniekiem, lai jau preventīvi cīnītos ar uzbrukumiem. Diemžēl kopējā politiskā situācija vides jautājumos ir sarežģīta. Neskatoties uz to, ka plēsēji medniekus ietekmē tiešā veidā, piemēram, ievaino medību suņus, ir bijuši mēģinājumi medniekus izslēgt no kopīgās diskusijas par lielo plēsēju apsaimniekošanu.
Spānijā, kur mīt Ibērijas vilks, līdz 2021. gadam valsts bija iedalīta divās daļās – Douru upes ziemeļos vilku medības bija atļautas, savukārt dienvidos aizliegtas. Taču kopš 2021. gada Vides ministrija ir izsludinājusi aizliegumu, kas attiecas arī uz valsts ziemeļu daļu. Populācija turpina augt, trūkst skaidra apsaimniekošanas plāna. Spānijas pārstāvis atzīst, ka tas, kā tiek apsaimniekotas populācijas, ir atkarīgas no tā, vai atbildīgajās iestādēs ir pārstāvēti mednieki. Ja lēmumu pieņemšanā mednieki ir iesaistīti, tiek pieņemti daudz saprātīgāki lēmumi, kas ilgtermiņā nāk par labu populācijai.
Vācijā līdzīga situācija kā citviet Eiropā. Vilki visbiežāk iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, pieaug arī uzbrukumu skaits mājlopiem. Medību kontrole ir stingra, ļoti ierobežotā skaitā ir atļauts iegūt vien konkrētus problēmdzīvniekus.
Horvātijā ar mednieku līdzdalību tiek īstenots Life Wild Wolf projekts. Tā mērķis ir uzlabot vilku un cilvēku līdzāspastāvēšanas apstākļus. Piemēram, tiek meklēti veidi, kā no vilkiem pasargāt suņus. Statistika ir graujoša – valstī pēdējo desmit gadu laikā fiksēti vairāk nekā 1000 vilku uzbrukumi medību suņiem. Projekta laikā tiek testētas īpašas vestes ar dzeloņiem, kas varētu suņus pasargāt. Tās tiek testētas reālos medību apstākļos, pēc tam mednieki sniedz atskaites pētniekiem un iesaka lietas, ko vajadzētu uzlabot. Tāpat projekta laikā ir iecerēts gūt precīzāku informāciju par patieso vilku populācijas apjomu. Valstī medī arī lāčus, to populācija ir stabila.
Slovēnija ir iesaistīta Lynx Life projektā, kura mērķis ir uzlabot un ilgtspējīgi apsaimniekot lūšu populāciju. 20. gadsimta sākumā šie plēsēji izzuduši no valsts teritorijas dzīvotņu un barības trūkuma dēļ, kā arī pārmērīgas medību slodzes dēļ. 1973. gadā mednieku iniciatīvas rezultātā lūši reintroducēti. 21. gadsimta sākumā vairākās vietās seko populācijas samazināšanās, kurā sabiedrība vaino medniekus, taču patiesībā vainojama ir tuvradniecība. Lai situāciju uzlabotu, iesaistījušies mednieki, kas dzīvniekus no dažādām populācijām pārvietojuši, tādējādi uzlabojot ģenētisko daudzveidību. Mednieki ir iesaistīti arī lūšu uzskaitē, izmantojot meža kameras un ziņojot par novērotajiem dzīvniekiem.
Abonē šeit:
12 numuri + 3 pielikumi
12 numuri bez pielikumiem
Oktobra numurā par to kā legalizēt medījumu
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
