COVID-19 ierobežošanas pasākumi, ieskaitot mājsēdi brīvdienās no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam, būs spēkā līdz 25. janvārim. Ir ierobežots klātienes tirdzniecībā pieejamo preču un pakalpojumu klāsts, kur minētas arī dzinējmedības.
Oficiālajā mājas lapā covid19.gov.lv teikts, ka šie pakalpojumi apturēti, vērtējot vairākus aspektus un lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez tiem uz laiku var iztikt. Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam.
Neoficiālā sarunā Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis apstiprināja, ka lēmums iekļaut dzinējmedības to pakalpojumu sarakstā, kas līdz 25. janvārim netiks sniegti, pieņemts augstākā līmeņa ieredņu sanāksmē. Viņš uzsvēra, ka tas attiecas arī uz medībām ar traucēšanu. “Medību noteikumos medības ar traucēšanu un dzinējmedības ir apvienotas vienā jēdzienā – dzinējemdības. Tas noradīts III nodaļas 10. punktā,” sacīja amatpersona. Periodā līdz 25. janvārim visi pārējie medību veidi ir atļauti.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua apstiprināja, ka mājsēdes prasības attiecas arī uz individuālajām medībām. Par spīti tam, ka medības tiek definētas kā neatliekams saimniecisks pakalpojums, pašapliecinājuma dokuments uz medniekiem nav attiecināms un komandantstundas nosacījumi šonedēļ ir jāievēro.
Nākamajā nedēļā paredzēts šo jautājumu izskatīt Zemkopības ministrijā un Krīzes vadības grupas sanāksmē. Viedokļu un prasību saskaņošana turpināsies. Iespējams, turpmākajās nedēļās medniekiem tiks atļauts medīt individuāli, diennakts tumšajā laikā arī brīvdienā, bet pašlaik solīt, ka situācija mainīsies, nevaram. Plašāka informācija sekos.
Dzinējmedību sezona netiks pagarināta
Stingrāku COVID-19 ierobežošanas nosacījumu ieviešana nekļūs par iemeslu dzinējmedību sezonas pagarināšanai. “Valstī noteikto dažādu sugu medību termiņu pamatā ir dzīvnieku bioloģiskie cikli. Nenoliedzami, situācija medību saimniecībā arī nav no vieglajām, taču mēs nevaram atļaut rīkot dzinējmedības laikā, kad visu pārnadžu sugu mātītes ir gaidībās,” sacīja ZM Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs. Viņš uzsvēra, ka visi pārējie medību veidi šobrīd nav aizliegti un medniekiem ir iespējas limitus izpildīt.
Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norādīja, ka no dienesta puses nekādas sankcijas nav sagaidāmas. “Mēs nekad arī īsti neesam vērsušies pret mednieku klubiem, kas nav izmantojuši visas piešķirtās atļaujas. Protams, mēs vēlētos, lai tās netiek norakstītas pie galda, taču par objektīvo situāciju mēs spriedām un spriedīsim pēc nomedīto dzīvnieku skaita, dzimuma un vecuma struktūras. Līdz ar to nākamā gada limitu noteikšanu dzinējmedību aizliegums netraucēs. Pirms sešiem gadiem dzinējmedības arī aizliedza Āfrikas cūku mēra dēļ un tas nekādā veidā neietekmēja nākamās sezonas limitu noteikšanu,” sacīja Valters Lūsis.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks norādīja, ka nekādas atlaides šogad nav paredzētas. “Saistībā ar COVID ir aizliegt tikai viens medību veids. Mednieki var turpināt medīt individuāli un pildīt saistības, ko tiem uzliek līgumi ar zemes īpašniekiem. Mēs vērtēsim postījumu līmeni tāpat kā līdz šim. Ja kāda kluba platībās LVM mežos postījumu līmenis palielināsies, sauksim uz pārrunām. Mēs, kā mežu apsaimniekotāji nevaram norakstīt kaut kādas jaunaudzes uz dzinējmdību aizlieguma rēķina un pēc tam stādīt kociņus no jauna, izlietojot papildus finansējumu,” sacīja Guntis Ščepaniks, aicinot medniekus turpināt medīt, par spīti sarežģītajai situācijai.
Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norādīja: “Ir skaidrs, ka LVM sagaida no medniekiem, ka viņi pildīs savas saistības un centīsies samazināt postījumus, kur tie ir. Visiem tās iespējas pastāv, jo ir apturētas tikai viena veida medības. Vienlaikus, es uzskatu, ka ir jābūt savstarpējai sapratnei. Gadījumā, ja kāda kolektīva pārstāvji tiešām tiks izsaukti uz pārrunām LVM sakarā ar postījumu pieaugumu, es ieteiktu šo aicinājumu neignorēt, aizbildinoties ar COVID-19 pandēmiju, bet gan doties un izrunāt visas domstarpības.”
LATMA vadītājs atklāja, ka ir ieplānojis tikšanos ar LVM vadību, lai apspriestu esošo situāciju un aicinātu attiekties pret mednieku kolektīviem ar sapratni. Savukārt, ar VMD ir paredzēts aspriest iespēju pagarināt staltbriežu teļu medību termiņu.
Sarunas noslēguma Haralds Barviks ieskicēja nākamo problēmu, kas varētu rasties dzinējmedību aizlieguma dēļ. Tā ir lūšu medību limita izpilde. Ņemot vērā situāciju, arī samazinātais atļauju daudzums var palikt neizlietots. “Ja tā notiks, mēs varam sagaidīt medību pretinieku aktivizēšanos. Viņi var izmantot situāciju savā labā, izplatot viedokli, ka lūšus nevar nomedīt, jo to vienkārši nav,” brīdināja LATMA vadītājs. Līdz ar to mednieki aicināti aktīvāk medīt, kā arī ziņot par lielo plēsēju – vilku un lūšu klātbūtni platībās, uzņemot pēdu nospiedumu, ekskrementu, maltītes atlieku un citu liecību fotogrāfiju ar koordinātēm un nosūtot to uz VMD.
Zemkopības ministrija aicina:
• atbildīgi ievērot normatīvos ietvertos individuālās aizsardzības un biodrošības nosacījumus medību laikā, pārtraukumos un medību pirmapstrādes vietās;
• atturēties no viesmednieku uzņemšanas un došanās viesmedībās;
• plānot medību procesu, pēc iespējas samazinot kontakēšanās iespējas medību dalībnieku starpā – primāri īstenojot individuālas medības;
• kad objektīvi apstākļi (mednieku resursi, medību platību īpatnības, infrastruktūras trūkums, u.c.) nepieļauj Valsts meža dienesta noteikto nomedīšanas apjomu izpildi, medījot individuāli, organizēt medības ar traucēšanu vai dzinējmedības.
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
