Medijs Druva.lv vēsta, ka Dzērbenes pilī noticis vakars, kas veltīts mežkopības un medniecības vēsturei Dzērbenes pusē. Vēstures interešu kopa Serben apkopojusi vietējo atmiņu stāstus par meža apsaimniekošanu senākos laikos, savukārt mednieki dalījušies gan ar faktiem, gan jautriem atgadījumiem. Aldis Lorencis iepazīstināja ar Dzērbenes mednieku kolektīva protokolu grāmatu, kurā fiksēta 1965. gada 19. aprīļa sanāksme, kad dibināta Latvijas Mednieku biedrības Dzērbenes nodaļa. Toreiz mainījās kārtība – pirms tam ieročus varēja iegādāties brīvi, bez eksāmeniem. Lorencis, kurš medī kopš 1976. gada, atceras, ka agrāk medības bija kolektīva pasākums, bet tagad biežāk norit individuāli. Viņš arī norādīja, ka staltbriežu tagad ir vairāk (kolektīvam 60 atļaujas), mežacūku Dzērbenē nav, bet ir parādījušies vilki un lāči. Jānis Gobiņš, ilggadējs meža darbinieks un mednieks, dalījās ar atgadījumiem, piemēram, par lapsu, kuru mednieks pēc vairākiem šāvieniem cienīgi nesis uz egļu skujām, vai par vairāku stundu dzinējmedībām, kuru rezultāts bijis mazs ruksītis. Visu augustu pilī apskatāma medību trofeju izstāde, literatūra par medībām, kolektīva fotoalbumi un Jāņa Gobiņa veidota seno meža darbarīku ekspozīcija. Vakarā skanējušas arī Toma Ņizina dziesmas.
Avots: Druva.lv
Latgaļu īpatnības ar ātrajiem un divām ugunsdzēsēju mašīnām. “Šauj garām!” #295 epizode
Žurnāla Medības augusta numurā lasi par to, cik briežu ir jānomedī
