Sargā sevi, paliec mājās! Bet mājās sēdēšanai ir alternatīva – dodies dabā, vai vēl labāk – dodies pie ūdeņiem! Bet nešturmēsim upes un ezeru līčus kā bankas “Baltija” parādes durvis tās kraha laikā, nepulcēsimies baros vairāk par diviem cilvēkiem un nelīdīsim blakus esošajam kaimiņam tuvāk par pieļautajiem diviem metriem, tādēļ vien, ka viņam, lūk, ķeras, bet jums ne! Pietiks visiem.
Baltās zivis
Zināms, ka pavasara zivtelei nav tā lielā treknuma kā rudenī ķertajām. Mani šā gada izbraukumi pie ūdeņiem gan norāda uz to, ka šoziem (ja nemaldos, tā sauca gadalaiku, kurš pašreiz atstāj Latviju) zivteles uzkrātās tauku rezerves nav iztērējušas un smeķīgas bez gala.
Nemalšu jums vecās gudrības par rīkiem, ar kuriem gūt pēc iespējas labākus lomus, bet dažas patiesības atgādināšu gan. Viena no pirmajām – neesam jau badmiras, ņemam tik, cik nosaka noteikumi, vai tik, cik varam patērēt! Ja laika daudz un gribas izmakšķerēties, var copēt un uzglabājamā tīkliņā esošās zivis mainīt uz lielākām vai vienkārši ķert un atlaist.
Neforsēsim ar rīku izvēli, vēl joprojām nākas redzēt (tiesa, krietni retāk nekā agrāk) copmaņus, kuri uz raudām dodas, bruņojušies ar kātiem un auklām, ar kādām būtu pa spēkam pieveikt teju vai Nīlas krokodilu. Smalkākas aukliņas un vieglāki rīki nodrošina augstu makšķeres jutību un lielāku baudu makšķerniekam zivs izvadīšanas procesā.
Ko tad mēs ķeram pavasarī? Tās noteikti ir teju vai visas Latvijas ūdeņos sastopamās baltās zivis – vimba (Latvijas rekords 1,45 kg), rauda (1,31 kg), tulcis (baltais sapals 0,345 kg), plaudis (5,610 kg), ālants (5,50 kg), sapals (3,70 kg), līnis (3,325 kg), karūsa (3,15 kg), sudrabkarūsa (2,37 kg), karpa (19,7 kg). Rekordus pieliku, lai copmanis varētu precīzi orientēties rīku izvēlē.
Baltās zivis ķer ar makšķeri, fīderi vai gruntsmakšķeri. Aktīvie copmaņi vairāk iecienījuši pirmās divas. Pasīvie jeb dabas baudītāji priekšroku dod gruntenēm. Fīdermakšķere vai fīderis gūst arvien lielāku piekrišanu copmaņu vidū, jo aizklipsēta aukla nodrošina iebarojamās ēsmas, kura iepildīta barotavā, padošanu vienā vietā, kas pievilina zivis, bet pareiza garuma izvēlēta pavada ar mazu āķīti galā nodrošina to, ka zivs droši kampj tai piedāvāto ēsmu un lieliski piecērtas.
Iebarojam un ķeram
Kučieri par saviem auzu motoriem kādreiz teica tā: “Nepabarosi, nebrauksi.” Makšķernieki saka: “Neiebarosi, neķersi.” Taisnība abiem. Domāju, ka nav lielas jēgas kādu copmani mēģināt pārliecināt par to, kura no barībām labāka – gan jau katrs ir nonācis pie kādas derīgas atziņas. Pats jau daudzus gadus lietoju “NG MIX” – Latvijā ražotu iebarojamo ēsmu.
Šobrīd pieejami 23 barības veidi – seši šķidrie, septiņi sausie atraktori un jaunums vimbām “Sprey”, kuru uzsmidzina tieši uz zivij paredzētās ēsmas. Nesen pārdošanā parādījusies barība “Upei” jau ieguvusi popularitāti ūdeņu iemītnieču vidū ar savu svaigo un gaisīgo aromātu.
Otrs ne mazāk svarīgs faktors ir pareiza barības sagatavošana. Tā pirms lietošanas jāsamitrina un pēc 15 minūtēm, kad tā sabriedusi, jāpievieno smalka (vēlams, sijāta) mālaina zeme, aukstam ūdenim (+3 oC) attiecībā 1:5, siltam ūdenim (+15 oC) – vairāk 1:1.
Barībai darbu labāk palīdzēs veikt tai pievienotie motiļi, mušu kāpuri vai kapātas sliekas. Tā nedrīkst būt ķepīga un arī ne pārāk irdena, par pareizi sagatavotu var uzskatīt barību, no kuras samīcīta apelsīna lieluma bumbiņa trešdaļu masas zaudē līdz ūdenstilpes dibenam, bet divas trešdaļas noguļas uz grunts un lēni irst.
Ko ņemt ēsmai
Par ēsmu balto zivju ķeršanai izmanto sliekas, naktstārpus, motiļus, mušu kāpurus vai, vienkāršāk sakot, visu to, kas dzīvo vai var iekrist upē, plus vēl gandrīz visu to, ko var atrast pieliekamajā kambarī. Mūsu zivītes ir īsti feinšmekeri, tām pa prātam ir dažādas ēsmu kombinācijas, motiļi ar mušu kāpuriem, motiļi ar pinkiem (krāsoti mušu kāpuri), makaroni ar mušu kāpuriem un mēslu slieciņām utt.
Pakojam visu pieminēto mašīnā un laižam uz upi, atrodam vietu, kur jums neviens nešķauda virsū un jūs nevienam netraucējat, un lasām ūdenskrātuvi. Lielisks palīgs zivju meklēšanā ir eholote “Deeper Pro”. Ja eholotes nav, zivju meklējumos vadieties pēc tā, ka zivīm tīk klusi, mierīgi līči, straumju kantes un atstraumes, centieties nolasīt, pa kādu ceļu upē pārvietosies jūsu zivīm pasniegtā iebarojamā barība, pa šo ceļu tad arī jāvirza ēsmā ieslēptais āķītis, un panākumi neizpaliks.
