Visiem ir zināms, ka lācis līdzīgi kā daži citi dzīvnieki ziemā dodas ziemas guļā jeb hibernējas. Savu migu tas mēdz iekārtot kritušu koku aizsegā, biezos mežos un krūmājos. Tie labprāt veido alas arī stāvākās nogāzēs, kuru augsnē ir augsts lielāku un mazāku akmeņu sastāvs. Tad ala ir stabilāka, tai ir mazāks risks priekšlaicīgi iegrūt un iekšpusē neuzkrāsies ūdens.
– Cilvēkam ilgstoša mazkustība negatīvi ietekmē kaulu kvalitāti un tie kļūst trauslāki, bet lācim garā ziemas miega laikā kaulu kvalitāte praktiski necieš. Kādēļ tā? Izrādās, ka hibernācijas laikā lācim palēninās un izlīdzsvarojas kaulu noārdīšanās un atjaunošanās temps. Turpretī daudziem citiem zīdītājiem ilgstošas mazkustības dēļ kaulu noārdīšanās un atjaunošanās process kļūst nelīdzsvarots, papildus vēl no organisma ar urīnu pastiprināti tiek izvadīts kalcijs. Savukārt lācim kalcija koncentrācija asinīs paliek nemainīga, jo organisms guļas laikā funkcionē kā slēgta sistēma – tā kā kalcijs netiek uzņemts, tas netiek arī izvadīts.
– Cilvēkam vēl viens ilgstošas mazkustības radīts risks būtu trombu veidošanās, savukārt lāči ziemas guļas laikā no tā ir pasargāti. Tas tādēļ, ka to asinis ziemā sarecē daudz lēnāk, līdz ar to dzīvnieks ir pasargāts no bīstamām veselības problēmām. Tas gan nenozīmē, ka gadījumā, ja lācis savainojas, tas tādēļ turpat alā noasiņos. Neraugoties uz zemo ķermeņa temperatūru, dzīvnieks ļoti veiksmīgi un kvalitatīvi spēj brūces sadziedēt. Tas ir nudien neparasti, jo daudziem citiem zīdītājiem, ieskaitot cilvēku, brūču dzīšana būtiski palēninās tad, kad ķermenis ir novājināts un tā temperatūra ir pazemināta.
– 2023. gadā zinātniskajā izdevumā Frontiers in Zoology publicēts pētījums, kas apgalvo, ka procesi, kas notiek lāča organismā hibernācijas laikā, nav vienādi pilnīgi visiem dzīvniekiem. Nozīme ir, piemēram, ķermeņa lielumam. Jo mazāks lācis, jo zemāk nokrītas tā ķermeņa temperatūra ziemas guļas laikā, bet lielāki indivīdi siltumu spēj saglabāt labāk. Līdz ar to augumā mazākajiem lāčiem hibernācija ir nedaudz dziļāka, ilgāka nekā lielajiem lāčiem. Interesanti, ka šis rādītājs vasarā ir tieši pretējs – jo mazāks dzīvnieks, jo augstāka tā ķermeņa temperatūra.
– Tā kā aktivitāte, ķermeņa temperatūra, sirdsdarbība nespēj momentāli pazemināties un pārslēgties uz hibernācijas režīmu, lāča ķermenis šim procesam sāk gatavoties jau laicīgi – vairākas nedēļas pirms ieiešanas alā. Līdzko dzīvnieks ir alā, šie rādītāji nokrītas jau daudz straujāk. Gatavošanās ziemas guļai nesākas pēc dzīvnieka iekšējā bioloģiskā ritma, bet gan ir pakļauta ārējās vides apstākļiem, tas ir, temperatūrai. Piemēram, pētījumā Drivers of hibernation in the brown bear, kas apraksta šo procesu, minēts, ka pētītie lāči devušies ziemas miegā līdz ar sniega uzsnigšanu un temperatūras stabiņa pazemināšanos līdz 0 °C.
Mednieks uz mežu neiet ar naidu, bet daba pārvēršas par cietumu ! “Šauj garām!” #312 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
