Iestājoties lašveidīgo zivju ieguves lieguma periodam, Valsts vides dienests (VVD) no 1. oktobra līdz 31. decembrim pastiprināti kontrolēs lašu un taimiņu dabiskā nārsta upes. Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu un taimiņu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs.
Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos, kā arī piesaistīs papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un Zemessardzes, kā arī sadarbosies ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem un sabiedriskajiem vides inspektoriem.
Lašu un taimiņu ieguve iepriekš minētajā periodā ir aizliegta visā Latvijā. Šis aizliegums neattiecas uz lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Šajā laikā tiek zvejoti arī vaislinieki zivju atražošanas vajadzībām.
2017. gadā lašu un taimiņu ieguves lieguma laikā VVD inspektori noformēja 23 administratīvo pārkāpumu protokolus par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Četros gadījumos lieta tika nodota kriminālprocesa uzsākšanai.
Latvijas iekšējos ūdeņos šajā laikā tika konstatēti un izņemti 176 bezsaimnieka zvejas rīki un konfiscēti 12 zvejas rīki, bet jūras piekrastē izņemti 26 bezsaimnieka zvejas rīki un konfiscēti 4 nelikumīgi zvejas rīki. Par VVD konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir pieņemti 12 lēmumi par naudas soda piemērošanu par kopējo summu 730 eiro. Par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem ir aprēķināti 1565 eiro.
Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715,00 eiro, bet jūrā – 429,00 eiro. Turklāt tiek piemērots arī administratīvais sods par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem.
Fiziskām personām tas noteikts no 280 līdz 700 eiro, juridiskām – no 700 līdz 4300 eiro. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts ievērojams zaudējums, pārkāpējam draud arī kriminālatbildība.
Savvaļas laši, kas nārsto un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija.
Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir krietnā mazākumā. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami to ikru un gaļas kārotājiem. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas ap 50 jaunu lašu. Nelikumīga lašu iegūšana šajā laikā ir daudz vairāk nekā vienas zivs iznīcināšana.
Pēc speciālistu aplēsēm dabīgie Latvijas laši mūsu upēs ir tikai ap 10-15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie. Dabīgo lašu genofonds ir ļoti bagāts un daudzveidīgs, izveidojies ilgā evolūcijas procesā.
