Teksts: Dr. Rasa Vaitkevičūte un Dr. Jolanta Stankevičūte
Zinātnieki uzskata, ka pastāv vairāk nekā 200 zoonožu – slimību, ar kurām cilvēks var inficēties, kontaktējoties ar savvaļas dzīvniekiem. Arī sarkocistoze ir iekļaujama šajā sarakstā. Sarkocistoze ir parazitāra saslimšana. To ierosina kokcīdiju grupas vienšūnis Sarcocystis, kas saimnieka organismā veido cistas.
Visbiežāk par sarkocistu starpsaimniekiem kļūst zālēdāji un visēdāji: liellopi, zirgi, cūkas, mežacūkas, vilki, lapsas, āpši, jenotsuņi un jenoti, arī cilvēks. Cilvēka tuvumā dzīvojošie dzīvnieki, piemēram, suņi, 90% gadījumu ir inficēti, un šīs sarkocistas ir patogēniskākas nekā tās, kas parazitē kaķu organismā. Briežveidīgajiem dzīvniekiem – aļņiem, briežiem un stirnām – konstatēts visai augsts sarkosporīdiju izplatības līmenis. Tas svārstās no 77,7 līdz 94,2%. Sarkocistozes izplatība ir pētīta vairākkārt dažādos laika posmos, un arī šobrīd turpinās viens pētījums, kas noris vienlaikus Latvijā un Lietuvā.
Sarkocistoze ir viena no slimībām, kas visbiežāk novērota arī savvaļas putniem. Lietuvā slimība konstatēta vairākām putnu sugām, tajā skaitā sudrabkaijām, vārnām, kraukļiem, kovārņiem, sīļiem un lauka baložiem. No Lietuvā medījamo putnu sugām, neskaitot dažādu sugu zosis, pīles, baložus un vārnveidīgos putnus, sarkosporīdijas konstatētas medījamo fazānu organismā (Phasianus colchicus). Savukārt Zviedrijā tika izmeklēts mednis (Tetrao urogallus). Sarkosporīdijas konstatētas putna smadzenēs, plaušās, sirdī, aknās un liesā.
Savukārt Latvijā 2021. gadā MSAF atbalstītajam projektam Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpētes ietvaros tika ziņots, ka no iesūtītām 1011 pīlēm un laučiem un 458 zosīm – 25 gadījumos ziņots par putniem ar sarkocistām – 21 mežapīle un četri baltvēderi.
Pēdējo divu gadu desmitu laikā sarkocistoze ir kļuvusi par vienu no visizplatītākajām savvaļas putnu parazitārajām infekcijām. Un tieši pīles, zosis un gulbji cieš visvairāk, īpaši tie putni, kas dzīvo Ziemeļamerikas kontinentā – Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, kā arī citos kontinentos – Dienvidāfrikā, Austrālijā, arī Meksikā. Interesanti, ka Rietumeiropā, piemēram, Austrijā, savvaļas pīlēm konstatēto sarkocistozes gadījumu skaits sāka pieaugt tikai 2002. gadā.
REĀLI MEDĪBU SKATI. Pīļu medību ainiņas
Piemēram, no visām 2017./2018. gada medību sezonā Lietuvā nomedītajām un izmeklētajām mežapīlēm inficēto bija 9 %. Saslimšana konstatēta 41 baltpieres zosij no 91 izmeklētās. Inficētas bija arī piecas no vienpadsmit mežazosīm.
Sākoties pīļu medību sezonai, jau vairākus gadus pēc kārtas nomedītajām pīlēm tiek konstatēta sarkocistoze. Lai arī mikroskopiskas, bet, salīdzinot ar citiem parazītiem, lielās sarkocistas ir viegli ieraudzīt nomedīto savvaļas pīļu krūtiņas muskuļos, tomēr precīza šo parazītu taksonomija (sugas klasifikācija) pagaidām vēl ir pētījumu stadijā, jo pīle var kļūt par starpsaimnieku vairāku ģinšu Sarcocystis parazītiem.
Parasti par šo putnu saslimšanu ārēji nekas neliecina. Tikai paplešot ādiņu uz putna krūtiņas, ar neapbruņotu aci var ieraudzīt baltus, apmēram 10–12 mm garus, rīsu graudam līdzīgus, bet nedaudz resnākus veidojumus muskuļu audos (Sarcocystis rileyi). Termins Rice breast disease (no angļu val. – rīsu krūtiņas slimība) tiek lietots pat zinātniskajā literatūrā, apkopojot šīs infekcijas pazīmes.
Lietuvas zinātnieki sadarbībā ar medniekiem pīļu sarkocistozes izplatības pētījumu sāka 2015. gadā. Toreiz šī infekcija tika konstatēta trim no 21 nomedītās mežapīles.
Jāpiebilst, lai arī sarkocistoze pati par sevi nav nāvējoša, spēcīga parazītu invāzija var izraisīt muskuļu audu iekaisumu, klibumu un pat paralīzi, kas var kļūt par sugas migrāciju ietekmējošu faktoru. Nav izslēgts, ka arvien vairāk putnu paliek ziemot valstī tieši veselības stāvokļa dēļ. Turklāt šī hroniskā infekcijas slimība novājina imunitāti, palielina inficēto putnu uzņēmību pret citām slimībām un atvieglo pīļu nomedīšanu plēsējiem, piemēram, lapsām. Tas savukārt turpina parazīta dzīves ciklu un sekmē izplatību.
Līdz šim zinātnieki nav uzkrājuši pietiekami daudz datu, lai ticami novērtētu savvaļas putnu slimības sezonalitāti un to, vai inficēšanās ir saistāma ar putnu vecuma. Ir novērots tikai tas, ka pīlēniem šī slimība tikpat kā netiek konstatēta. Tā kā pīļu medības ir vienas no populārākajām ūdensputnu medībām Latvijā, medniekiem ir jābūt vērīgiem visas sezonas laikā. Nomedījot jebkādas medījamās sugas pīli, ir jāpārliecinās, vai tā nav invadēta ar sarkocistām.
Tādēļ mednieku izglītošanai ir ļoti liela nozīme, jo tieši viņi var samazināt slimības izplatību. Ir svarīgi mudināt kolēģus un pašiem aktīvi piedalīties šīs slimības izplatības apturēšanā. Visi nomedītie putni ir jāpārbauda! Pēc noplūkšanas ir jāatgriež āda uz krūtiņas un jānoplēš, lai pārliecinātos, ka muskuļos nav rīsu graudiņi – iekapsulējušos cistu.
Ņemot vērā to, ka ar sarkocistozi var inficēties ikviens savvaļas dzīvnieks un arī cilvēkam tā var radīt nopietnas veselības problēmas, šādu gaļu uzturā lietot nedrīkst. Inficētā putna liemenis ir jāiznīcina, aprokot, noglabājot medību atlieku konteinerā vai sadedzinot.
Lai iegūtu datus arī par nomedīto ūdensputnu vecumu un dzimumu un sējas zosu pasugām, medniekus aicina ziņot par nomedītajiem ūdensputniem Medību saimniecības attīstības fonda projektam “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte”. Par nomedītajiem ūdensputniem tiek aicināts ziņot Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijai sev ērtākajā veidā:
– mobilajā lietotnē “Mednis”, autentificējoties tajā kā medniekam;
– izmantojot tiešsaistes lapu www.nomeditie.org;
– uz e-pasta adresi nomeditie@lu.lv;
– Facebook.com/nomeditie;
– uz numuru +371 25764272 lietotnē WhatsApp;
– aizpildot projekta “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte” anketu un nosūtot to uz e-pastu nomeditie@lu.lv. Anketa un instrukcija, kā to aizpildīt, pieejama ej.uz/udensputnuanketa
Dubļi, sūdi, asinis! Par pīlēm saruna ar Andri Stīpnieku “Šauj garām!” #139 epizode!
Žurnāla Medības pielikums Plēsēji un grauzēji
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
