Kādā saimniecībā Beļavas pagastā lācis uzbrucis ķēvei, kas ganījās aplokā. Dzīvnieks guvis ļoti dziļus ievainojumus un to nācās iemidzināt. 21. maijā apsekojot ganāmpulku konstatēts, ka tas nav vienīgais ievainojums, ko lācis nodarījis šī ganāmpulka zirgiem.
Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātniskā asistente Alda Stepanova, kura notikuma vietu apsekoja kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts meža dienesta darbiniekiem, žurnālam pastāstīja, ka paši zirgu īpašnieki nav pārāk pārliecināti, ka tiešām lācis uzbrucis vairākas reizes, taču visas pazīmes un notikumu gaita par to liecina.
“Viens zirgs līdzīgā veidā bijis savainots jau iepriekš, taču saimnieki nevienu nav informējuši, jo nodomājuši, ka savainojumi gūti zirgiem savstarpēji cīnoties. Savainotais dzīvnieks bija ērzelis. Tie ir Konik šķirnes zirgi, kas dzīvo barā un ērzeļi savā starpā mēdz cīnīties.
Tagad ir saplēsta ķēve un tai uz gurna bija redzami nagu plēsumi un tie ir ļoti dziļi. Traumu formas ļauj viennozīmīgi pateikt, ka tās radījis lācis.
Centāmies savākt arī vilnas paraugus, lai lāci varētu identificēt arī ar ģenētiskām analīzēm. Taču iežogotā teritorija ir plaša un zirgu īpašnieks pats nevarēja parādīt precīzu vietu, kur lācis iekļuvis aplokā un noticis uzbrukums. Tika parādīta vieta, kur ķēve tika atrasta.
Apejot visam aplokām, ievērojām vairākas vietas, kur trīs kārtu dzeloņdrātu žogs ir izgāzts un aplokā varēja iekļūt lācis. Tāpat saimnieks nevarēja apgalvot, ka žogu izgāzis lācis. Iespējams, to sabojājuši paši zirgi un žogs ilgstoši nav salabots.
Tomēr izdevās atrast vairākus matus, kas visticamāk pieder lācim – tie ir smalkāki un mīkstāki nekā konkrētās šķirnes zirgiem. Protams, precīzi to varēs pateikt pēc tam, kad tiks veiktas analīzes. Ja būtu kodumi, varētu paņemt arī siekalu paraugus.
Savainotais zirgs tika iemidzināts un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki lems par kompensācijas izmaksu.
Tāpat apsekojot ganāmpulku, ievēroju vēl vienu zirgu, kam uz ķermeņa bija rētas, ko radījuši lāča nagi. Skrāpējums ir vecs un sadzijis, taču rētu zīmējums un attālums starp tām ir ļoti tipisks – tādu atstāj lāča nagi,” atklāj Stepanovas kundze.
Speciāliste uzsver, ka ganāmpulku no lāča labi var pasargāt ar elektrisko ganu. To pierāda arī bitenieku pieredze, kuri šādā veidā sargā bišu dravas. Lācis ir ļoti gudrs dzīvnieks un ātri ielāgo, ka no elektriskā gana lentām un auklām jāturas pa gabalu. Protams pēc pirmā kontakta viņš mēģina šķērsli kaut kā apiet. Tāpēc gans jāierīko vairākos līmeņos. Šis ir atgādinājums tam, ka Latvijā pieaug lāču populācija un ir jāmācās ar šo plēsēju sadzīvot. Ja iepriekš lāča uzbrukumi mājlopiem un zirgiem bija tikai teorētiski, tagad ir skaidrs, ka tas notiek reāli. Labākais aizsardzības veids ir prevencija.
Solis pret medniekiem, labāk domāt bonusa sistēmu! “Šauj garām!” #284 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
