Vēl 1922. gada Medību likumā par kaitīgajiem zvēriem uzskatīja mežacūkas, lapsas, ūdrus, seskus, zebiekstes un caunas. Mūsdienās ūdrs ir iekļauts īpaši aizsargājamo dzīvnieku sarakstā un, visticamāk, šo statusu saglabās.
Eirāzijas ūdra Lutra lutra sugas aizsardzības plānā minēts: “Eirāzijas ūdrs Lutra lutra ir Latvijā samērā bieži sastopama suga, tomēr jau kopš 1977. gada ir iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā. Indivīdu skaits populācijā vērtēts ap 4000, un tie izplatīti visā valsts teritorijā. Pēdējos 20 gados ūdru izplatība būtiski nav mainījusies. Nozīmīgākās ūdru dzīvesvietas ir ūdensteces un to krastu joslas. Baltijas valstīs ūdru populācija uzskatāma par vienotu. Galvenais zināmais mirstības faktors – nejauša nogalināšana bebru medībās. Galvenie draudi nākotnē – konflikts sakarā ar postījumiem akvakultūrās, sabiedrības neinformētība vai neizpratne par sugas saglabāšanas nepieciešamību. Eiropas mērogā ūdrs ir apdraudēta suga, kuras aizsardzību visās dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, paredz Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un IV pielikums. Latvijā ūdrs ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Atbilstoši direktīvas 17. panta ziņojumam
2013. gadā sugas stāvoklis (populācijas lielums, izplatība, sugai piemērotu dzīvotņu daudzums un nākotnes izredzes) valstī vērtēts kā labvēlīgs.”
Līdzīgi kā ar citiem dzīvniekiem Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ūdram klājas labi. Kopš 20. gs. beigām Latvijā un tās kaimiņvalstīs ūdri uzskatāmi par plaši izplatītu sugu. Pēc oficiālās statistikas, to skaits Latvijā ievērojami pieaudzis, sākot no 80. gadu vidus. Pēc ekspertu viedokļa, oficiālā uzskaite rāda kļūdainu tendenci un patiesībā ūdru skaits pieauga agrāk, bet kopš 80. gadu sākuma ir samērā stabils. Sugas izplatības rajons Latvijā šajā laikā ir nesadrumstalots un aptver visu valsts teritoriju, bet apdzīvotības blīvums ir galvenokārt atkarīgs no hidrogrāfiskā tīkla attiecīgajā teritorijas daļā. Populācijas lielums vērtēts ap 4000.
Kā legalizēt ūdru?
Dabas aizsardzības pārvalde, rūpīgi izvērtējot katru konkrēto gadījumu, var izsniegt atļauju nejauši bebru lamatās nomedīta jeb nogalināta ūdra ieguvei. Bet šādu atļauju izsniedz tikai gadījumā, ja:
– ir pierādāms, ka ūdra ieguve nav bijusi apzināta;
– iesnieguma pieteicējs ir licencēts mednieks, kurš izņēmis sezonas karti;
– ir dokumentāli pierādāma bebru medību veikšana konkrētajā teritorijā (medību tiesību līgums, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments utt.).
Personai, kas ūdru nejauši nomedījusi vai nogalinājusi, jāiesniedz aizpildīta iesnieguma veidlapa un augstākminēto dokumentu kopija, kā arī personiski parakstīts apliecinājums, ka ūdra indivīds tiks izmantots tikai personiskiem nolūkiem, tas netiks nodots (tostarp dāvināts, mainīts utt.) citām personām vai pārdots. Viens mednieks drīkst paturēt tikai vienu ūdra indivīdu un no tā drīkst izgatavot tikai pilna izmēra ādas paklāju vai izbāzni.
Neatkarīgi no mednieka vēlmes trofeju no nejauši nogalinātā indivīda paturēt mednieka un jebkuras citas personas pienākums ir ziņot DAP par nejauši nogalināto vai atrasto mirušo ūdru un jebkuras citas īpaši aizsargājamās sugas indivīdu.
Varāk par ūdru lasi žurnāla Medības pielikumā Plēsēji un grauzēji.
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
