Bebrs ir ikoniska suga. Iedomājieties liela auguma žurku, kas uzbūvē tādas konstrukcijas, kuras nereti nākas nojaukt ar ekskavatoru. Bebru dambji ir noturīgi un pamatīgi, radīti no tām izejvielām, kas konkrētā vietā ir pieejamas. Bet vienlaikus tā ir suga, kas bieži vien nevis izraisa apbrīnu, bet gluži otrādi – nepatiku un naidu.
Nupat teju vai sastrīdējos ar makšķerniekiem, proti, bebru dambji foreļupēs esot baigi nelāga lieta, radot milzu kaitējumu forelēm. Bet šie apgalvojumi man radīja pārdomas par to, ka upes bija, foreles bija un arī bebri bija ilgu laiku, vēl pirms ieradās cilvēks ar savām pretenzijām, un tas viss ir harmoniski līdzās pastāvējis desmitiem, pat simtiem tūkstošu gadu, līdz ieradās cilvēks ar savām interesēm un paziņoja, ka bebrs ir kaitnieks.
Es esmu par medībām, man pašai arī patīk bebru medības, kas ir viens absolūti fantastisks un skaists pasākums, bet visam tomēr ir jābūt līdzsvarā. Dziļu nepatiku manī izraisa apgalvojumi, ka bebrs ir kaitnieks un būtu jāiznīcina. Nē, bebrs nav kaitnieks. Patiesībā bebrs ir fenomenāls konkrētas ekosistēmas uzraugs, no kura ieguvēji ir principā visi, izņemot, protams, meža īpašniekus un lauksaimniekus, kuri no savām platībām vēlas gūt kādus ienākumus. Protams, ir vietas, kur bebru populācija ir jākontrolē un to skaits ir jātur stingros grožos, bet uzskatu, ka nedrīkst runāt par bebru iznīdēšanu vai likvidēšanu. Bebrs vienmēr ir bijis dabā, un ir noteikts iemesls, kādēļ tas ar savām bebrainēm vajadzīgs. Mednieki noteikti ir novērtējuši to bioloģisko daudzveidību, kas atrodama bebraiņu tuvumā. Apsveicami ir tie mednieku klubi, kuri konkrētās vietās medību platībās ļauj bebram mitināties un dzīvoties, neko nost nejaucot, jo bebri izveido riktīgi foršus dīķus, kurus pīles bieži apmeklē un kuros arī ligzdo. Tā ka ieguvumu ir daudz.
Ko par bebriem saka zinātne
Ir veikts pētījums, kas pierāda, ka bebri ne tikai samazina upju piesārņojumu, bet arī sniedz ieguvumu citām sugām. Pētījums gan veikts ASV, Kolorādo štata upē, bet tas parādīja, ka bebru būvētie dambji būtiski ietekmē slāpekļa līmeni ūdenī. Slāpeklis ir būtisks piesārņotājs, ko izmanto arī kā mēslojuma sastāvdaļu. Ja slāpekļa līmenis kļūst pārāk liels, upēs sāk vairoties aļģes un citi augi. Šo procesu sauc par eitrofikācija, kas var veicināt toksisku aļģu ziedēšanu, kas ūdenī samazina skābekļa daudzumu. Tas savukārt nogalina zivis un citus ūdens dzīvniekus.
Pētījums apstiprināja, ka tad, kad upēs bija bebri, slāpeklis ūdenī samazinājās par teju 50 procentiem, vienlaikus pieauga arī skābekļa daudzums. Bebri to panāk ar to, ka maina ūdensteci. Dambji un dīķi samazina ūdens plūsmu, ūdeni izfiltrē caur dambjiem un nogulsnēm, un tas atkal pavisam tīrs nokļūst upē. Tas baktērijām un citiem mikroorganismiem, kas atrodas upes gultnē, dod iespēju pārvērst slāpekļa piesārņojumu par slāpekļa gāzi, kas nokļūst atmosfērā. Šo procesu sauc par denitrifikāciju, kad no upes ekosistēmas tiek aizvākts piesārņojošais slāpeklis. Tiek pat pausts viedoklis, ka bebru klātbūtne var mazināt klimata pārmaiņu sekas, kas Kolorādo noveda pie ūdens līmeņa pazemināšanās upēs, tādā veidā palielinot ūdens piesārņojumu.
Vienlaikus bebru klātbūtne veicina bioloģiskās daudzveidības pieaugumu. Piemēram, daži pētījumi liecina, ka bebrainē augu sugu skaits var palielināties pat par 148 procentiem. Ir daudzas augu sugas, kas lauksaimniecības zemēs iznīkst lielā slāpekļa daudzuma dēļ, bet šie augi labi jūtas bebraiņu tuvumā.
Bebru dambju ietekme uz lašiem un forelēm
Tad nu atliek atbildēt uz jautājumu, vai bebru dambji negatīvi ietekmē foreles un lašus. Šis jautājums makšķernieku vidū pacēlies ne tikai ASV, bet arī Eiropā, kur pēc reintrodukcijas daudzās valstīs atjaunojušās bebru populācijas. ES Eirāzijas bebra atgriešanās tiek uzskatīta par milzu veiksmes stāstu, vienlaikus raisot jautājumus par to, kā bebru dambji ietekmē Atlantijas lašu un foreļu populācijas. Šīs divas zivju sugas ir svarīgas gan no ekonomiskā, gan arī ekoloģiskā viedokļa. Ir viedoklis, ka bebru būvētie dambji ietekmē lašu un foreļu populācijas, mainot saldūdens kvalitāti un šo zivju nārstošanas dzīvotnes. Tā kā par šo jautājumu praktiski nebija nekādas informācijas, no 2014. līdz 2017. gadam Norvēģijā tika veikts pētījums, kas izmaksāja 241 066 eiro.
Pētījuma ietvaros tika mērīta un novērtēta zivju izplatība, sugu daudzveidība un populāciju dinamika. Piedevām tika iezīmētas atsevišķas zivis, lai vērotu to pārvietošanos no bebru uzplūdinājumiem. Secinājumi? Par spīti pieņēmumiem, bebri negatīvi neietekmēja nedz zivju nārstu, nedz arī to pārvietošanos. Bebru dambji tāpat neietekmēja jauno zivju pārvietošanos augšup un lejup pa upi. Lai gan dambji izskatās kā nepārvarama barjera, straumes sistēmas un dambji nemitīgi mainās, tādēļ zivīm ir daudz iespēju šos šķēršļus sekmīgi pārvarēt, it īpaši pēc lietiem. Tā kā bebru dambji neietekmēja kopējo zivju migrāciju, tika konstatēts, ka bebru klātbūtne šajā gadījumā Norvēģijā nerada negatīvu ietekmi uz zivju populācijām.
Vēl ir pieejamas publikācijas, kurās apkopoti dati par to, ka bebru uzplūdinājumi pat pozitīvi ietekmē foreļu un lašu populācijas. Tiek pausts arī viedoklis, ka lašveidīgo zivju skaits samazinās, samazinoties bebru populācijām. Vašingtonā (ASV), veicot pētījumu, atklājās, ka, izzūdot bebru uzplūdinājumiem, lašveidīgo zivju skaists samazinājies par 89%. Bebru klātbūtne upēs palielina ne tikai zivju skaitu, bet arī to izmēru. Par spīti populāram mītam, lielākā daļa bebru dambju nerada nepārvaramu šķērsli foreļu un lašu migrācijai, lai gan tie var to nedaudz ietekmēt, ja ūdenslīmenis ir zems. Aļaskā konstatēts, ka lašveidīgās zivis spēj pārlēkt pat divus metrus augstus dambjus. Vēl viens būtisks fakts – bebru uzplūdinājumi ir nozīmīgi lašveidīgo zivju ziemošanai.
Abonē 6 mēnešiem! Žurnāls Medības – vienīgais tikai medniekiem
Secinājumi
Neiestājos pret bebru medībām nekādā veidā, bet esmu pret aicinājumiem bebraines iznīcināt vai bebru uzskatīt par kaitēkli. Protams, ja ir vietas, kur bebra klātbūtne rada vairāk problēmu nekā labumu, piemēram, meliorācijas grāvjos, tad šajās vietās bebrus var izķert, bet bebru klātbūtne dabiskās ūdenstilpēs principā nerada nekādu traucējumu, ja nu vien kādreiz var tiešā veidā aizskart cilvēka ekonomiskās intereses. Dabā visam ir jābūt līdzsvarā, jebkurš pārspīlējums rada problēmas un negatīvas sekas. Bebrs ir medījams, bet ar prātu, lai arī rītdien mēs varētu vērot un medīt šo burvīgo un vienlaikus fantastisko dzīvnieku.
Kāpēc aļņiem nav teļu, briežu nakts medības un kā dabūt lāča matus. “Šauj garām!” #235 epizode
Abonē žurnālu Medības!
