“Vai, ierīkojot dzīvnieku pievilināšanas vietas, joprojām jāierīko galdi barības novietošanai, ja platībās ir mežacūkas?” žurnālam Medības vaicā kāds no lasītājiem.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Mikijanskis skaidro, ka tas joprojām nepieciešams.
“Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1483 Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi, 9.¹ punkts nosaka, ka barības novietošanas konstrukcijai jābūt izveidotai tā, lai tai nevarētu piekļūt mežacūka.
Jā, ar Āfrikas cūku mēri sadzīvojam jau vairāk nekā desmit gadu. Ne visas normatīvo aktu prasības, kas tapa laikā, kad sērga tikai sāka izplatīties, šobrīd šķiet loģiskas un saprotamas. Jā, iespējams, turpat blakus uz nopļauta kukurūzas lauka zemē ir kukurūzas vālītes un nešķiet loģiski, ka tie paši lauku labumi mežā jānovieto uz atbilstoša paliktņa.
Taču mums, medniekiem, ir jāievēro normatīvo aktu regulējums un Mikijanska kunga minētie Ministru kabineta noteikumi ir spēkā. Ir bijušas diskusijas par to, kas tajos būtu jāmaina, taču pagaidām noteikumi ir šādi.
Tāpat jāatceras, ka barotavas atļauts izvietot tikai pēc tam, kad tam saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana.
Bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts izvietot: vietās, kur tās var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu; tuvāk par 100 metriem no priežu, egļu un bērzu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu, kā arī šajās audzēs; tuvāk par 250 metriem no lauksaimniecības kultūrām.
Barotavas aizliegts izvietot arī tuvāk par 250 metriem no valsts galvenajiem autoceļiem; tuvāk par 250 metriem no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar piegulošo platību medību tiesību lietotāju; pilsētu teritorijās un tuvāk par 500 metriem no tām; teritorijās, kuras reģistrētas Dabas aizsardzības reģistrā kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
Barotavas veicina dzīvnieku satikšanos, kontaktus un līdz ar to arī slimību un to ierosinātāju pārnesi no viena indivīda uz otru.
No dzīvnieku veselības viedokļa svarīgi, lai barība tiktu apēsta, nevis iemīcīta zemē, kur tā sajaucas ar augsni un ekskrementiem. Tāpat lielākā kaudzē izbērtā barība pelē, tajā sākas dažādi procesi, kas būtiski samazina barības kvalitāti. Tā tiek iegūts barības, mēslu, dubļu un dažādu slimību ierosinātāju maisījumus.
Ja mednieks domā, ka ar kaudzi sapelējušas un dubļos iemīcītas barības viņš palīdz savvaļas dzīvniekiem, viņš spriež nepareizi. Mēs paši neēdam sapelējušu pārtiku, kāpēc var uzskatīt, ka savvaļas dzīvniekiem tas ir veselīgi?
Uzziņai
Ministru kabineta noteikumu Nr. 1483 Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi attiecīgie punkti:
9.1 Barību, izņemot sienu, skābsienu un zaru slotiņas, barotavās izvieto, ievērojot nosacījumu, ka barības izvietošanas veids un barotavas konstrukcija ir tāda, ka tai nevar piekļūt mežacūka.
9.2 Ja nav iespējams nodrošināt šo noteikumu 9.1 punktā minēto nosacījumu un barībai var piekļūt mežacūka, barotavas atļauts izvietot tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt mežacūkas, un barotavu izvietošanā ievēro šādus nosacījumus:
9.2 1. barotavas konstrukcija nodrošina dozētu barības padevi (dozatori, mucas);
9.2 2. barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 hektāriem.
Atbilstoši Medību likuma 32. panta 19. daļai par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām (250 eiro), bet juridiskajai personai no desmit līdz divsimt naudas soda vienībām (no 50 līdz 1000 eiro). Atbilstoši lēmumiem lietās par administratīvajiem pārkāpumiem piemērotajiem soda apmēriem fiziskas personas pamatā tiek sodītas ar brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 30 eiro, juridiskās personas – 50 eiro. Tāpat ir gadījumi, kad tiek izteikts brīdinājums.
Bīstami lenteņi, vienšūņi un laimīgais trihinellu pārītis. “Šauj garām!” #303 epizode
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
