Jenotsuns, āpsis un jenots – trīs dzīvnieki, kas pēc izskata dažkārt tiek jaukti, taču to izcelsme, uzvedība un ietekme uz Latvijas dabu ir ļoti atšķirīga. Lai gan tie visi šķiet līdzīgi – naktī aktīvi, rakņājas zemē un barojas ar visu, ko atrod – būtiskās atšķirības slēpjas to izcelsmē un lomā ekosistēmā.
Āpsis ir viens no mūsu pašu dabas iemītniekiem. Vietējā fauna to pazīst un līdzsvaro jau tūkstošiem gadu. Tas ir ļoti teritoriāls dzīvnieks, kas dzīvo stabilā alā – bieži vien paaudzēs nodotā mājvietā. Āpša uzturā pārsvarā ir kukaiņi, sliekas, grauzēji, ogas un augļi. Tas ir svarīga meža ekosistēmas sastāvdaļa, jo palīdz regulēt mazo grauzēju populācijas un pat sekmē augsnes aerāciju ar savu rakšanas darbību. Āpsis cilvēkam draudus nerada – drīzāk izbēgs vai paslēpsies, ja tiks satikts.
Savukārt jenotsuns un jenots ir pilnīgi cita stāsta varoņi – abi ir invazīvas sugas. Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) tika ievests 20. gadsimta vidū no Tālajiem Austrumiem. Tas ļoti veiksmīgi pielāgojies mūsu klimatam un strauji izplatījies. Jenotsuns barojas ar visu – vardēm, olām, putnu mazuļiem, ogām, grauzējiem un pat atkritumiem. Tas ir aktīvs slimību pārnēsātājs, tostarp trakumsērgas un Echinococcus parazītu starpsaimnieks, kas apdraud gan dzīvniekus, gan cilvēkus. Šis dzīvnieks ir arī redzams videoklipā zemāk, ko nofilmējusi Anna Strode.
Jenots (Procyon lotor) savukārt ir ienācis Eiropā un Baltijā vēlāk. Tas ir ļoti ziņkārīgs un inteliģents, spēj atvērt konteinerus, durvis un radīt postījumus īpašumos. Līdzīgi kā jenotsuns, arī jenots pārnēsā dažādas zoonozes un izposta putnu ligzdas. Atšķirībā no āpša, kurš veido stabili apdzīvotas teritorijas, šīs divas invazīvās sugas spēj ātri izplatīties un ieņemt jaunas teritorijas, konkurējot ar vietējiem dzīvniekiem. Tāpat arī atšķirībā no jenotsuņa, jenots spēj rāpties kokos un aizsniegt arī kokos ligzdojošo putnu ligzdas.
Galvenā atšķirība ir tā, ka āpsis ir mūsu ekosistēmas dabiska daļa, bet jenotsuns un jenots to izjauc. Tie nav tikai eksotiski viesi, tie apdraud putnus, abiniekus, mazos zīdītājus un var ietekmēt arī cilvēku veselību. Tieši tādēļ šīs sugas ir iekļautas invazīvo sugu sarakstā un to skaits Latvijā tiek ierobežots medību ceļā.
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
