Kad tiek saplēstas aitas, visbiežāk vainu par nodarīto piedēvē vilkam. Lielā daļā gadījumu tas tā arī ir, bet ne vienmēr. Arī saimnieka nepieskatīti suņi var nodarīt ļoti lielu postu. Turklāt ne tikai pēc pēdām, bet arī pēc tā, kā aitas ir sakostas, var pateikt, kurš tieši meklējams vainīgais – mežā vai kādā no tuvējām kaimiņu mājām.
Arī šoreiz, Alūksnes novada Ziemera pagastā, kur vairākām aitām no pakaļciskām noplēsta āda, vainīgie nemīt mežā, bet gan kādā no pagasta iedzīvotāju mājām. Palaisti vaļā, tie pa nakti sarīkojuši postažu vietējā aitu audzētāja saimniecībā.
Aitu audzētājs Dzintars Salaks, kurš ar aitu audzēšanu nodarbojas 20 gadus, ir pilnībā pārliecināts, ka aitas plēsuši izskraidīties palaisti suņi. Tie darbojušies divatā. Turklāt šis nav pirmais gadījums, kad aitām uzbrukuši tieši suņi.
Aitas plēsuši izskraidīties palaisti suņi! Vai saimnieks zina, ko dara viņa suns? Meža ziņas #18
“Aitu audzētāju grupā bija ievietoti video un foto, kur redzamas vilku savainotas un noplēstas aitas. Šie savainojumi izskatās citādi – vilks ķeras upurim pie rīkles, bet suns ieķeras dibenā, un tad arī tiek noplēsta āda no pakaļciskas…
Manā praksē šis ir ceturtais gadījums, kad suņi uzbrūk aitām. Pirmā reize bija pirms apmēram 13 gadiem – divi suņi atnāca tieši Vasarsvētkos, un cieta piecas aitas. Nākamajā gadā tika nokosti 37 jēri. Suns tika nofilmēts, un suņa saimnieks zaudējumus atlīdzināja labprātīgi.
Trešā reize bija pirms gada. Un tagad atkal… Jā, ir bijuši arī vilku nodarīti postījumi – kāds pelēcis bija pasācis nākt un ņemt pa vienam jēram.
Noplēstās aitas nebiju reģistrējis kā plēsēju vai suņu iznīcinātas, bet kā nokautas. Tā ir mana problēma. Ministru kabineta noteikumi ir papildināti ar aitu sētām, kam var pieteikties atbalstam. Nosacījums – triju gadu laikā ir jāsasniedz 15 000 eiro apgrozījums.
Ja aita maksā 100 eiro un 30 aitas tiek noplēstas, iztrūkums ir 3000 eiro. Taču tā ir tikai viena problēma – ja nav 30 aitu māšu, nākamajā gadā nepiedzims 60 jēru, un tie ir vēl 6000 eiro. Jā, un es nevaru kvalificēties sētas iegādei, lai dzīvniekus pasargātu,” spriež aitkopis.
Taču, par pēdējo suņu uzbrukumu runājot, saplēstas ir trīs aitas. Salaka kungs uzsver, ka ikvienam mājdzīvnieku īpašniekam ir jāatbild par savu lopu nodarīto. Ja tās ir aitas, kas nograuž kaimiņu dārzeņus, tad jāatbild aitkopim, kurš nepieskatīja savas aitas un jāatlīdzina zaudējumi. Ja suns ir saplēsis aitas, tāpat jārīkojas suņa saimniekam.
Civillikumā šai problēmai veltīti vairāki panti. Piemēram, 2363. pants: “Par mājas kustoņa vai meža dzīvnieka nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus, vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem.” 2364. pants: “Ir vienalga, vai zaudējums nodarīts aiz kustoņa vai dzīvnieka straujuma, sabīšanās vai trakulības lēkmes un vai kustonis vai dzīvnieks to nodarījis tieši vai netieši.”
Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumos, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, konkrēti norādītas prasības, kas jāievēro, lai suns varētu uzturēties ārpus īpašnieka teritorijas.
Noteikumu 30. punkts nosaka, ka ārpus telpām suni tur vienā no šādiem veidiem:
30.1. teritorijas daļa, kurā uzturas suns, ir pilnībā norobežota no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), un ir ievērotas šādas prasības:
30.1.1. norobežojums (piemēram, žogs, sēta) ir atbilstošs suņa izmēram un pietiekami augsts, lai suns pār to nevar pārlēkt vai izmantot tā konstrukciju kā pakāpienus, un norobežojuma iekšpusē nedrīkst novietot priekšmetus, uz kuriem suns var pakāpties un tikt tam pāri;
30.1.2. norobežojuma konstrukcija un materiāli ir pietiekami izturīgi un bez bojājumiem, lai suns tos nevar salauzt un izbāzt galvu (purnu) ārpus norobežotās teritorijas;
30.1.3. norobežojuma apakša ir nostiprināta tā, lai suns nevarētu izkļūt no norobežotās teritorijas;
30.1.4. pie norobežotās teritorijas ieejas ir novietota brīdinājuma zīme, ka tajā atrodas suns;
30.2. teritorijas daļa, kurā uzturas suns, ir norobežota ar radiosētu.
Noteikumu 36., 37. un 40. punkts nosaka, ka dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka uzraudzību un kontroli, kad dzīvnieks atrodas ārpus īpašnieka teritorijas. Dzīvnieku ārpus īpašnieka teritorijas ved tikai tāda persona, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku un nodrošināt, lai tas netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Ja suns, izņemot medību šķirnes suņus medību laikā vai suņus, kas izmantojami darbam vai dienesta pienākumu pildīšanai, atrodas ārpus īpašnieka teritorijas, tam ir uzlikta kaklasiksna, iemaukti, un to ved pie pavadas, izņemot suņu specializētajā pastaigu laukumā vai pašvaldības atļautās vietās.
Un šis normatīvais regulējums attiecināms uz pilnīgi visiem suņiem – neatkarīgi no tā, vai suns dzīvo pilsētā, ciematā vai lauku viensētā!
Normatīvais regulējums pastāv, taču dzīvnieku īpašnieki bieži izliekas to nezinām un suni vienkārši palaiž izskrieties…, tā vietā, lai paši nodrošinātu sunim nepieciešamās fiziskās aktivitātes tādā mērā, kādā tas nepieciešams konkrētās šķirnes dzīvniekam.
Salaka kungs uzsver – viņam nav iebildumu, ja cilvēki nāk un skatās aitas. Taču tas jādara bez suņiem!
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
