Šobrīd, kad gaisa temperatūra krītas un sniega kārtas biezums daudzviet Latvijā ik dienu pieaug, īpaši smagi klājas savvaļas dzīvniekiem, kas sirgst ar kašķi. Šī slimība visbiežāk apdraud tieši lapsas un jenotsuņus, taču ir fiksēti gadījumi, kad ar to slimo arī citi dzīvnieki, piemēram, caunas.
Ar kašķi slimu caunu savā mājas pagalmā izdevies novērot medniekam Kristapam Grandbergam no Jelgavas novada, viņš stāsta: “Tobrīd ģērbos, lai dotos uz malkas šķūnīti, kad caur stiklotajām durvīm ieraudzīju caunu, kas dienas laikā no meža puses pa sniegu mērķtiecīgi tuvojās mājas pagalmam. Kādu brīdi to vēroju, līdz pamanīju, ka astes pamatne tai ir pavisam noplukusi. Kašķis! Strauji atvēru mājas durvis, domādams, ka dzīvnieku tas varētu iztraucēt, taču nekā. Cauna tik pat drošā gaitā apmeta līkumu un ielīda malkas šķūnītī – tieši manā iecerētajā galamērķī. Šķiet, slimības novājinātais organisms un skarbie laikapstākļi bija divi galvenie iemesli kādēļ cauna nespēja atrast barību mežā un meklēja to pie cilvēkiem.
Līdz ko atvēru šķūņa durvis, ieraudzīju nozibam tās tumšo asti. Uztraucos, ka, tik bezbailīgi klaiņojot, slimās cauna varētu sastapties ar mūsu ģimenes suni vai kaķi un tādējādi inficēt tos ar kašķi, tādēļ sapratu, ka cauna noteikti ir jānomedī. Par laimi šī nebija pirmā reize, kad medīju mazos dzīvniekus šajā teritorijā, tādēļ atļauju jau biju saņēmis iepriekš. Žēl gan, ka pēc tam tai bija jānonāk ugunskurā, taču vismaz varu būt drošs, ka tālāk kašķi tā vairs neizplatīs.”
Kašķa ērces dzīvo dziļākajos ādas slāņos un barojas ar keratīnu. Tās rok ejas, aiz sevis atstājot ekskrementus un oliņas, no kurām pēcāk izšķiļas kāpuri, kuri arī dzīvo ādā, līdz kļūst par nimfām un pēcāk par pieaugušām ērcēm. Parazīta aktivitātes rada alerģisku reakciju, maina ādas struktūru, rada pastāvīgu un ļoti spēcīgu niezi. Dzīvnieks nepārtraukti kasās, radot sev dziļus ievainojumus. Caur brūcēm pastāvīgi iekļūst dažādu infekciju izraisītāji, organisma aizsargfunkcijas novājinās un ar laiku dzīvnieks iet bojā.
Arī cilvēks var inficēties ar dzīvnieku kašķi, bet atšķirībā no, piemēram, lapsas ādas, cilvēka ādā slimību izraisošā kašķa ērcīte nevairojas un pēc trīs nedēļām cilvēka organismā tā iet bojā.
Ja izdevies nomedīt ar kašķi sirgstošu dzīvnieku, to nekādā gadījumā nedrīkst pamest mežā. Iespēju robežās izvairoties no tieša kontakta un izmantojot vienreizlietojamos cimdus, slimais dzīvnieks ir jāaprok vai jāsadedzina, tādējādi pārtraucot šo slimības izplatības posmu. Ja ar inficēto dzīvnieku ir kontaktējies suns, to jāapstrādā ar īpašiem šim mērķim paredzētiem pilieniem.
Aculiecinieks. Kašķains dzīvnieks barību nāk meklēt pagalmā
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
