Lai medību suns dzīvotu pēc iespējas ilgāk, lai nauda un laiks, kas ieguldīts suņa apmācībā, neietu zudumā, lai sirds, kas tik ļoti pieķērusies četrkājainajam palīgam, nesalūztu pirms laika, par suni jārūpējas.
Tas nozīmē pilnvērtīgu un garšīgu barību, nevis kaulus, šķirnei atbilstošus dzīvošanas apstākļus – īsspalvainie jātur iekšā, pūkainie var dzīvot ārā – un rūpes par suņa veselību ikdienā, pēc medībām un ekstremālās situācijās. Kuras tad ir tās pazīmes, kas liecina par tādas situācijas iestāšanos? Kad ir obligāti jādodas pie veterinārārsta ar savu medību kompanjonu vai ģimenes suni?
Temperatūra
Sauss un silts deguns ne vienmēr liecina par saslimšanu, jo suns var būt saskrējies, pārkarsis saulē vai arī tikko pamodies. Taču, ja suņa ošņājamais ir sauss ilgstoši, tas var liecināt par infekcijas vai vīrusa slimību. Ir jāizmēra temperatūra. Var izmantot gan parasto, gan digitālo termometru, kas jāievada taisnajā zarnā divu centimetru dziļumā. Normāla ķermeņa temperatūra sunim ir no 37,5 līdz 39,2 grādiem (pēc Celsija). Ja tā ir pazemināta vai paaugstināta, ir jāvēršas pie veterinār-ārsta. Ieteicams veikt analīzes. Paaugstināta temperatūra var liecināt arī par neinfekcijas slimību. Tas var būt saules dūriens, ļaundabīga hipertermija anestēzijas jeb atsāpināšanas laikā, problēmas ar hormonālo fonu.
Ērču pārnēsātās slimības. Kā pasargāt medību suni no nāves?
Klepus
Suņi klepo reti. Iemesls var būt saaukstēšanās, infekcijas vai vīrusu slimība, no kurām izplatītākā ir tā dēvētais audzētavu vīruss (traheobronhīts). Tā ir ļoti lipīga. Suns var klepot, ja elpvados ir svešķermenis vai kaut kāda viela, mehānisks kairinātājs. Piemēram, kaut kāda auga sēklas. Arī klepus gadījumā nevajag gaidīt sevišķi ilgi, iekams piezvanīt savam veterinārārstam. Klepus var parādīties arī tad, ja ir kādas sirds slimības, ne vienmēr tas saistīts ar elpceļu slimībām. Šī ir viena no pazīmēm, ka nekavējoties jādodas pie veterinārārsta.
Šķaudīšana
Tāpat kā klepošana, pastāvīga šķaudīšana un elpceļu tīrīšana, kas atgādina cilvēka mēģinājumu, vienkāršiem vārdiem runājot, ievilkt puņķi, var liecināt par saslimšanu. Ieteicams pārbaudīt suņa dzīves vidi. Varbūt viņš ir nonācis saskarē ar kaitīgām, kodīgām vielām, celtniecības materiāliem, piemēram, akmens vati, vai ieelpojis putnu dūnas, guano putekļus. Šķaudīšana un klepus, ko pavada aizdusa un, iespējams, pat krampji, var liecināt, ka sunim ir sirds nepietiekamība vai citas problēmas. Tie var būt arī sirds tārpi (Dirofilariaimmitis). Tie var izaugt 35 cm gari un nosprostot asinsvadus, apgrūtināt sirdsdarbību.
Urīna krāsas izmaiņas
Sarkanīgs urīns var liecināt par urīnvadu iekaisumu, kā dēļ asinis nonāk urīnceļos un iekrāso urīnu. Iespējams, suns biežāk urinē, smilkst, aprauj procesu.Brūngans urīns ir pirmā pazīme, kas signalizē par ļoti bīstamu parazitāru slimību – babeziozi, agrāk sauktu par piroplazmozi. Babēzija ir vienšūnis, kas parazitē sarkanajos asinsķermenīšos, noārdot tos. Apvalciņi nosprosto nieru un aknu kanālus, izraisot to mazspēju, un urīns kļūst brūns. Laikus atklājot šo odu pārnēsāto slimību, suni var glābt, tādēļ, konstatējot minētās izmaiņas, pie veterinārārsta jādodas nekavējoties.
Praktiski padomi. Medību suņu veselība. Veterinārārsta ieteikumi
Cērmes
Parazīti izkārnījumos ir iemesls nevis vest suni pie ārsta, bet doties uz klīniku pašam, lai iegādātos prettārpu zāles. Medību suņi ietilpst riska grupā, jo teju ikdienā saskaras ar, iespējams, inficētiem dzīvniekiem un viņu ķermeņa šķidrumiem. Veterinārārsti iesaka attārpot mednieku suņus ik pēc trim mēnešiem.
Novājēšana
Ja suns netiek pietiekami labi barots, tas novājē, taču var būt arī citi iemesli. Nesenā atmiņā visiem ir situācija, kad vairāk nekā 200 suņu saslima ar megaesophagus jeb barības vada paplašināšanos (dilatāciju). Ja sunim ir šī problēma, viņš saglabā ēstgribu, bet nepieņemas svarā, vemj. Ir arī citas pazīmes.
Suns var notievēt, ja tam ir problēmas ar zobiem vai smaganām, kas ir gluži iespējams, jo reti kurš tīra sunim zobus. Suņiem, tāpat kā cilvēkiem, ir dažāds Ph līmenis mutē. No tā ir atkarīgs, cik intensīvi veidojas zobakmens. Protams, arī no barības veida, no zobu un žokļu noslogotības un vēl citiem faktoriem. Ja suns slikti ēd un novājē, vajag ielūkoties viņam mutē – iespējams, viņam vienkārši neciešami sāp zobi. Jā, suņiem mēdz būt kariess un zobu sāpes. Iedomājieties, kā tas ir – grauzt kaulus ar sāpošiem zobiem!
Ausu iekaisums arī var būt par iemeslu tam, ka suns atsakās no ēdiena. Veciem suņiem, zaudējot redzi un pasliktinoties citām maņām, var būt grūtības ar ēdiena atrašanu. Saimnieks var neievērot akluma iestāšanos, jo izmaiņas notikušas pakāpeniski, bet suns tām labi pielāgojas.
Miozīts – žokļu muskuļu slimība, ko veicina muskuļu pārgurums, kā arī saaukstēšanās. Rezultātā suns arī nevar normāli ēst.
Vemšana
Suņi vemj bieži. Kad saēdas zāli, ja kaut kas traucē kuņģī, piemēram, nepārstrādāti kaula gabaliņi. Dažreiz viņi atvemj kuņģa sulu. Suns var vemt arī no pārslodzes vai sakaršanas. Tad ir vajadzīgs tikai laiks, lai viss normalizētos. Protams, ja suns ir pārkarsis, tam jānodrošina piemēroti apstākļi, lai atdzistu un atpūstos, kā arī jāpiedāvā daudz svaiga ūdens. Bet kopumā šāda ikdienišķa vemšana nav iemesls satraukumam. Pavisam cita lieta, ja suns vemj bieži, regulāri, ja pastāvīgi atvemj kuņģa sulu un arī barību.
Viena no slimībām ir jau minētais megaesophagus, kad paplašinātais un atslābušais barības vads nespēj novadīt pārtiku līdz kuņģim, tā uzkrājas un suns to atvemj. Vemšana var liecināt par infekcijas slimību, pankreatītu (aizkuņģa dziedzera iekaisumu), zarnu trakta nosprostošanos. Ja suns atvemj baltas putas, tā var būt gastrīta pazīme.Pastāvīga un ilgstoša tukšā vemšana, kad nekas netiek izvadīts, var liecināt par ļoti bīstamu situāciju – kuņģa samešanos. Tad jums ir tikai, maksimums, viena stunda, līdz suņa kuņģī notiks neatgriezeniskas nekrotiskas izmaiņas! Kuņģa samešanās vairāk ir raksturīga suņiem ar dziļo krūškurvi, piemēram, putnusuņiem, vēja suņiem. Protams, nav izslēgts, ka kaut kas tāds notiek arī ar citas medību šķirnes suni.
“Šauj garām!” dalībniekiem #21. Mazliet par medību suņiem – apmācību, izvēli un problēmu risināšanu
Uzpūties vai ciets vēders
Uzpūties vēders, tukšā vemšana un savāda uzvedība var liecināt par kuņģa samešanos, kas parasti notiek, ja suns ir tikko paēdis un sācis lēkāt, dauzīties, skraidīt. Tādēļ ieteicams suņus barot pēc medībām, pastaigām vai sporta. Kuņģis savērpjas, nosprostojot ieeju no barības vada un izeju uz zarnām. Barības pārstrādes procesi turpinās, gāzes rodas, un suņa vēders acīmredzami pūšas. Steidzami pie ārsta! Bez domāšanas, nez vilcināšanās! Ekstremālos apstākļos, līdz ārstam ir tālu, situāciju var glābt kuņģa sieniņas caurduršana ar kādu caurulīti, bet to var veikt tikai ar veterinārārsta konsultatīvo atbalstu. Uzpūties, ciets un saspringts vēders liecina arī par gāzu veidošanos, par gremošanas trakta iekaisumu vai nosprostošanos.
Caureja
Barības nomaiņa, uz ielas atrasta maita vai kādas cits garšīgas pabiras, pārlieku liela fiziskā slodze, pārkaršana, stress, infekcija, saindēšanās. Iemeslu ir daudz. Ja caureja ir vienu dienu, tas nav nekas dramatisks, ja tā turpinās vairākas dienas un Smekta, aktīvā ogle vai rīsu tume nepalīdz, ir jāvēršas pie veterinārārsta.
Čūskas kodums
Suņi dažādi pārcieš čūskas kodumu, taču nevajag paļauties, ka suns pats sevi izdziedēs. Pēc iespējas ātrāk ir jādodas uz veterināro klīniku, kur suņa organismam palīdzēs tikt galā ar koduma sekām. Odzes inde sastāv no teju 30 dažādām sastāvdaļām un ir ļoti bīstama, īpaši neliela izmēra sunim. Odzes inde bojā asinsvadus un ietekmē asins recēšanas procesu. Inde noārda audus. Vissmagāk tā ietekmē muskuļus. Sirds arī ir muskulis, un suns var iet bojā, ja tam netiek sniegta tūlītēja veterinārā palīdzība.
Dziļi griezumi un brūces
Nedaudz iegriezts ķepas spilventiņš, kaķa skrāpējumi un nelieli kodumi nav iemesls, lai brauktu uz klīniku. Tomēr ir vērts pievērst uzmanību suņa stāvoklim, ja tas ir pabijis kautiņā ar citiem suņiem. Tas, kas sākumā izskatās pēc maza caurumiņa ādā, var kļūt par lielu problēmu, jo suņi kaujoties mēdz purināt viens otru. Rezultātā muskuļi un zemādas audu slāņi var atrauties viens no otra, veidosies kabatas, kur krāsies šķidrums. Sekos iekaisums, kas var vainagoties ar sepsi – asins saindēšanos. Plēstas brūces, garākas par pāris centimetriem, dziļi griezumi ķepu spilventiņos arī būtu jāšuj. Nemaz nerunājot par ievainojumiem, kas gūti medībās. Nevajag gaidīt, kad suns pats salaizīs. Tā var pazaudēt savu palīgu vai iedzīvoties nopietnās sekās, kas ietekmēs suņa darba mūža ilgumu un veselību.
Drudzis
Trīcēšana, drudzis arī var liecināt par infekciju, centrālās nervu sistēmas saslimšanu vai hipotermiju, kas arī ir bīstama, sevišķi maza izmēra suņiem. Pirmie divi gadījumi ir veterināra kompetencē, bet ar ķermeņa atdzišanu saimnieks var tikt galā pats, nosusinot suni, ja tas ir slapjš, un sasildot. Sunim jānodrošina ērta, mīksta un silta vieta, kur atpūsties.
Kam jābūt medību suņa aptieciņā
Katra medību suņa īpašniekam pa rokai vajadzētu aptieciņu, kurā ir viss svarīgais ārkārtas situācijām. Par to, ko tieši likt suņa aptieciņā, vienmēr var konsultēties ar savu veterinārārstu.
Vilku medības visu gadu, kā arī trakie piedzīvojumi mežacūku medībās. “Šauj garām!” # 135 epizode
Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšanaSaistītie raksti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
